Viesīte 96. dzimšanas dienu svin ar izzinošu pārgājienu pa pilsētas garāko ielu 1

Viena no Sēlijas mazpilsētām – Viesīte - pagājušajā nedēļā svinēja savu 96.dzimšanas dienu. Šie svētki tika atzīmēti ar izzinošu pārgājienu pa pilsētas centrālo un arī garāko – Raiņa ielu, kā arī ar vakarēšanu. Dalībnieki pārgājienā devas kopā ar Viesītes muzeja “Sēlija” Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciālisti Līgu Rancāni. Pirms došanās pārgājienā, lai uz jau zināmo Viesīti paraudzītos no cita skatu punkta, visi dalībnieki reģistrējās un saņēma skaņas iekārtas, lai gida stāstījums esot uz ielas būtu labi dzirdams.

Līga Rancāne, Viesītes muzeja “Sēlija” Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciāliste

“Kā mēs zinām Viesītei oficiāli dzimšanas diena bija 7.februārī. Tas ir pirms divām dienām. Par februārī dzimušajiem teic, ka tie ir intelektuāli, šarmanti un patīk cilvēkiem. Salīdzinot šo teicienu ar pilsētu varētu teikt, ka pilsētiņa ir maza šarmanta, kas tiešām patīk cilvēkiem.”

Pirms pārgājiena dalībnieki noskaidroja, ka Sēlijā, tās pilsētās kopumā ir četras Raiņa ielas. Tāpat arī, runājot par ielu nosaukumiem, tika atzīmēts, ka visvairāk Latvijas pilsētās ir Skolas ielu, otrajā vietā – Liepu, bet trešajā Dārzu. Arī Viesītes ielai iepriekš bijuši vairāki citi nosaukumi - Rokišku, Kungu un Vienības iela. Raiņa ielas – pamats ir senais Rokišku ceļš, kas ved uz Lietuvu. Tā lepojas ar Stradiņu, Vecumnieku un Godiņu dzimtām, kurās izauguši izcili mediķi un zinātnieki, mūziķi, mākslinieki un dzejnieki. Raiņa ielā jau 200 gadus atrodas Āžu krogs.

Raiņa ielā 14 atrodas Stradiņu ģimenes mājas, ko 1902. gadā cēlis Paula Stradiņa tēvs Jānis Stradiņš. Tēvs bijis galdnieks, zārcinieks un mājā atvēris nelielu veikalu. Tā kā māja celta pa daļām un izaugusi gar ielu gara kā desa, vietējie iedzīvotāji to iesaukuši par Desu māju. Pie mājas piestiprināta profesoram veltīta piemiņas plāksne. Plāksnes portreta autors mākslinieks Jānis Strupulis.

Raiņa iela ved gar Biržu ielu, kas ir pēdējā no centra ielām, kurā visā garumā saglabājies vēsturiskais bruģa segums. Viena no senākajām pilsētas ielām, kas sākotnēji radusies kā ceļa posms no Jēkabpils uz Neretu. Joprojām līkumainajā ielā apskatāma vēsturiskā mūra un koka mazstāvu apbūve.

Āža skulptūra Paula Stradiņa un Raiņa ielas krustojumā atgādina par pilsētas vēsturisko nosaukumu – tikai 1926. gadā Āžu miestu pārdēvēja par Viesīti. Senais nosaukums cēlies no Āžu kroga, pie kura sāka veidoties pilsētas apbūve, bet bieži tā saukta par Eķengrāvi, uz kuras muižas zemes izpārdeva zemes apbūves gabalus. Laika gaitā līdz 1926. gadam Viesīte saukta dažādi – Āži, Eķengrāve, Āžu miests, Eķengrāves Āžu miests, Ēķingrāve, Ieķingrāve. Vietējo sarunvalodā joprojām tiek lietots nosaukums “Āžu miests”.

Raiņa ielā atrodas arī pilsētas Vecie kapi, kur apbedījumi aizsākti 19. gadsimta 30. gados. Tos ieskauj mūra žogs un iespaidīgi laukakmens vārti. Kapos apglabātas vairākas pilsētai nozīmīgas personības.

Viesītes vēsturisko centru veido 19.-20. gadsimta mijas mazstāvu apbūve un kādreizējā šaursliežu dzelzceļa depo teritorija. Viesīte senatnē veidojusies kā sīktirgotāju un amatnieku apmetne, kas vēlāk kļuvusi par nozīmīgu šaursliežu dzelzceļa mezglu Latvijas mērogā.

Valija Fišere, Viesītes muzejs “Sēlija” krājumu glabātāja

“Pateicoties dzelzceļam, manuprāt, arī Viesītes pilsēta tik liela un varena ir izveidojusies, jo var teikt katrā ģimenē Viesītē ir bijis kāds no dzelzceļniekiem. Tajā laikā, kad šeit tiek izveidots dzelzceļš, ļoti daudzas darbavietas veidojas un jaunie cilvēki nāk strādāt uz Viesīti. Veido ģimenes. Un kā tajos laikos dāmas ir teikušas pa ielu stalts vīrietis. Uz viņu prieks skatīties, jo viņš ir skaistā uzvalkā un ir ļoti glīts un cēls. Uz dzelzceļa strādāja 450 dzelzceļnieki, ļoti dažādas profesijas un pateicoties dzelzceļam, veidojas attīstība, ļoti daudzas preces tiek pārvadātas. Pasažieriem tas ir ļoti ērti, kaut nu mazais bānītis ļoti lēnu kursē, tomēr aizbraukt uz Jēkabpili, Neretu vai Daudzevu ir ļoti ērti, jo tas tomēr pārvadā dažādas preces. Pateicoties dzelceļam šajos gados mūsu pilsēta plauka un zēla.”

Viesītes kopējā platība ir 2,3 km² un iedzīvotāju skaits - aptuveni pusotrs tūkstotis. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir trešā lielākā apdzīvotā vieta Sēlijā. Mazpilsēta atrodas Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, kādēļ pilsētas reljefs ir paugurains. Mūsdienās Viesīte atrodas tālu no lieliem ceļiem, zaļu mežu un ziedošu lauku ieskauta.