Valsts prezidents Egils Levits uzslavē Jēkabpili par darbu plūdu laikā 38

Vizītes sākumā Valsts prezidents Egils Levits apmeklēja Jēkabpils novada pašvaldību, kur tikās ar cilvēkiem, kas bija iesaistīti plūdu novēršanā un Daugavas aizsargdambja stiprināšanā – ar novada domes vadību, civilās aizsardzības komisijas, iestāžu un dienestu pārstāvjiem, kā arī uzņēmējiem. Egils Levits izteica pateicību ikvienam glābšanas darbos iesaistītajam par operatīvo un efektīvo darbu, uzsverot, ka Jēkabpils novads ir parādījis pozitīvu piemēru tam, kādā veidā jārisina vietēja mēroga krīzes.

“Vietējā krīze ir jārisina ar vietējiem līdzekļiem un vietējo domi, jo tā vislabāk zina, kas ir jādara, bet pārējiem ir jānāk palīgā,” saka Egils Levits. “Šis princips ir jāiestrādā arī jaunajā Krīzes vadības sistēmā, ka nevis no augšas, no centra tiek risināta krīze, bet vietējā krīze tiek risināta ar vietējo vadību, ar vietējiem līdzekļiem. Visi pārējie nāk palīgā.”

Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis Valsts prezidentam stāstīja par dienestu, iestāžu un uzņēmumu sadarbību plūdu dienās, kā arī par nepieciešamajiem darbiem šobrīd. Pēc vizītes Valsts prezidents apskatīja Daugavas kreisā krasta aizsargdambi, kas plūdu laikā tika glābts no sabrukšanas un kam tagad steidzami nepieciešami remontdarbi.

“Problēma ar dambi ir paliekoša,” saka Raivis Ragainis. “Akūtākais darbs ir sakārtot dambi līdz pavasara paliem. Nākamais darbs – jāsakārto dambja izturība līdz šā gada rudens un ziemas periodam. To mēs nevaram izdarīt atbilstoši spēkā esošajiem normatīviem, kas paredz konkursu izsludināšanu, iepirkumus. Mēs to pārrunājām ar prezidenta kungu. Šī situācija ir ārkārtēja, tādēļ mums ir vajadzīgs cits regulējums, lai mēs varētu šos darbus veikt.”

“Es uzskatu, ka birokrātiskie šķēršļi ir jāliek malā,” saka Egils Levits. “Es to pārrunāšu gan ar iekšlietu ministru, gan ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, gan ar Ministru prezidentu, kādā veidā mēs varam panākt to, lai reāli varētu izdarīt to, kas tehniski ir iespējams. Tur, protams, ir valstij jāpalīdz, tie ir tik lieli darbi, ka pašvaldība pati to nevar, bet kopējs finansējums ir iespējams. Galvenais ir patlaban noregulēt visus tiesību aktus tādā veidā, lai to patiešām var izdarīt.”

Plūdu laikā kreisā krasta dambim vairākās vietās bija radušās sūces un izskalojumi, kas tika novērsti, stiprinot dambi ar smiltīm un smilšu maisiem. Tas gan ir pagaidu risinājums. Dambi būtu nepieciešams remontēt garākā posmā, padarot to stiprāku un noturīgāku pret ūdens spēku. Tiek apsvērta ideja par betonēšanu. Valsts prezidents ar pašvaldību pārrunāja arī jautājumu par kompensācijām tiem iedzīvotājiem, kuru īpašumi cietuši plūdos.

“Es ļoti ceru, ka mums izdosies mazliet mainīt saistošos noteikumus, lai arī mēs varētu kaut ko palīdzēt iedzīvotājiem,” skaidro Raivis Ragainis. “Šobrīd tie ir sociālo garantiju saistošie noteikumi, kuri tādā situācijā paredz atbalstu no pašvaldības līdz divām minimālajām mēnešalgām, bet tām mājām, kuras ir pilnīgi noplūdušas, tas ir ļoti maz.”

Pašvaldībā uzsver, ka valsts nevar kompensēt privātpersonām šādus zaudējumus, bet tie iedzīvotāji, kuru īpašumi ir apdrošināti, var pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību. Tāpat atbalstu plūdu skartajām mājsaimniecībām sniegs līdzcilvēku saziedotie līdzekļi. Labdarības organizācijas Ziedot.lv mājaslapā 14.janvārī ir atvērta ziedojumu vākšana plūdos cietušajiem Jēkabpilī, un līdz šim saziedoti vairāk nekā 64,4 tūkstoši eiro. Ziedot un iepazīties ar ziedotāju sarakstu var šeit.

Sandra Paegļkalne