Vai Eiropa palaiž garām savu iespēju? 2

Reti gadās redzēt politisko līderu sarunas, kas aiziet ārpus kontroles. Šoreiz tāda iespēja radās Baltā nama Ovālajā kabinetā, kur 28. februārī Ukrainas prezidents pirms līguma par derīgo izrakteņu noslēgšanas mēģināja atgriezties pie sarunas par ASV drošības garantijām pret Krieviju. Žurnālistu un visas pasaules priekšā risinājās asa saruna starp ASV prezidentu, viceprezidentu no vienas puses un Ukrainas prezidentu – no otras. Rezultātā vienošanās netika noslēgta un Ukrainas prezidents jau 29. februārī devās uz Londonu meklēt atbalstu pie Lielbritānijas un Eiropas Savienības. Likās, ka šī ir lielā iespēja Eiropas līderiem pārņemt iniciatīvu, pozicionēties kā procesa virzītājiem un patstāvīgi risināt problēmas kontinentā. Londonas samita dalībnieki kārtējo reizi apliecināja savu atbalstu Ukrainai, tomēr skaidri norādīja, ka Ukrainai ir jāsaņem ASV atbalsts, lai ko tas arī prasītu. Pārāk daudz interešu saskaņošana Eiropā nenāk par labu lēmumu pieņemšanai krīzes situācijās.

Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienībā dzīvo trīs reizes vairāk iedzīvotāju nekā Krievijā, tās iekšzemes kopprodukts ir deviņas reizes lielāks nekā Krievijai, tā vēl nav gatava patstāvīgi parūpēties par savu drošību ārējā apdraudējuma gadījumā. Militārajiem izdevumiem Eiropas Savienības valstis 2024. gadā tērējušas 1,7% no iekšzemes kopprodukta jeb 326 miljoni eiro, savukārt Krievijas ieguldījumi lēšami ap 6,7% no iekšzemes kopprodukta jeb aptuveni 146 miljoni dolāru. Skaitļi dažādos avotos nebūtiski atšķiras, bet tendence ir skaidri redzama – Eiropa nepietiekami iegulda savā aizsardzībā, paļaujoties uz ASV militāro klātbūtni.

Nākotnē Eiropai ir milzīgs potenciāls kļūt par pašpietiekamu un līdzvērtīgu partneri ASV militārajā jomā. Tas būs atkarīgs no tā, cik lielu nozīmi šiem jautājumiem piešķirs Eiropas vadošās ekonomikas valstis – Vācija, Francija un Itālija, kas veido pusi no Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta.

Latvijai nevajadzētu tikai paļauties uz sabiedroto atbalstu un pasīvi noraudzīties uz notiekošo. Jāattīsta tautsaimniecība, jākonsolidē sabiedrība, jāstiprina militārā aizsardzība.

Pēc ASV prezidenta 5. marta uzrunas kongresam senatore Elissa Slotkin teica vārdus, kas attiecināmi arī uz Latvijas sabiedrību: “Vienmēr jāturpina iet uz priekšu. Neatslēdzieties no valstī notiekošā! Viegli sajusties nogurušam un atmest visam ar roku. Prasiet no deputātiem un ierēdņiem atskaites par padarīto, prasiet, lai skaidro pieņemtos lēmumus! Organizējieties interešu grupās, nepalieciet malā!”