Uzstādītas vidējā ātruma kontroles iekārtas, bet tās vēl nedarbojas 0

Šogad Latvijā 16 valsts autoceļu posmos paredzēts ieviest vidējā ātruma kontroles sistēmu. Iekārtas jau ir uzstādītas, bet pagaidām vēl nedarbojas, jo sistēmas piegādātājs – pilnsabiedrība “Fima Group” turpina veikt uzlabojumus.

Vidējā ātruma kontroles sistēmu šogad plānots ieviest 16 posmos:

• Tallinas šoseja (A1) no Siguļiem līdz Lilastei (14,1.–20,1. km);
• Vidzemes šoseja (A2) no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei (54,5.–62,3. km);
• Valmieras šoseja (A3) no krustojuma ar autoceļu Plācis–Rozula (V281) līdz Stalbei (36,3.–38,7. km);
• Rīgas apvedceļš (Salaspils–Babīte ) (A5) no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei (23,1.–28,6. km);
• Daugavpils šoseja (A6):

no Kokneses līdz Stukmaņiem (102,4.–116,0. km);

no tilta pār Aivieksti Pļaviņās līdz mājām Banderi (133,5.–139,2. km);

no Krustpils līdz Stūrniekiem (150,2.–159,7. km);

• Bauskas šoseja (A7) no Lejas Ģūģiem līdz Iecavai (25,3.–40,1. km);
• Jelgavas šoseja (A8) no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0.–69,2. km);
• Liepājas šoseja (A9):

no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava–Tušķi–Tukums (P98) (26,1.–38,0. km);

no krustojuma ar autoceļu Tebbra–Kazdanga–Cildi (V1200) līdz Silkalniem (157,3.–169,7. km);

• Ventspils šoseja (A10):

no Varkaļiem līdz Griķiem (24,1.–30,8. km);

no pagrieziena uz Tīreļu taku līdz pagriezienam uz Smārdi (44,9.–52,4. km);

no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0.–140,8. km);

• Valsts galvenais autoceļš Krievijas robeža–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža no Kovališkiem līdz Rušeņicai (A13) (81,8.–88,5. km);
• Reģionālais autoceļš Cēsis–Vecpiebalga–Madona no Jaunkleķeriem līdz Krustakrogam (P30) (22,1.–29,0. km).

Projektēšanas gaitā tika precizētas iekārtu uzstādīšanas vietas, kas mainījās no sākotnēji plānotajām, ņemot vērā dažādus tehniskos aspektus. Divos posmos šīs korekcijas bija būtiskākas:

• Tallinas šosejas (A1) posma sākums tika mainīts no 13,44 km uz 14,07 km, lai visā posmā būtu vienmērīgs atļautais ātrums 90 km/h;
• Bauskas šosejas (A7) posma sākums mainīts no 24,24 km uz 25,21 km sakarā ar Ķekavas apvedceļa būvdarbiem.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laiku, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu. Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma papildus veiks arī reģistrēto transporta līdzekļu tehniskās apskates, autoceļu lietošanas nodevas samaksas un OCTA samaksas kontroli.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles posmi tika izvēlēti, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumu statistiku par pēdējiem trim gadiem, kā arī kopējo satiksmes intensitāti, kravas transporta īpatsvaru un satiksmes organizāciju (aizliegumu apdzīt).

Katram posmam atsevišķi tiks veikta verificēšana – mērījumu precizitātes pārbaude un kļūdas noteikšana. Tās gaitā katra posma garums tiks precīzi izmērīts, izmantojot Latvijas Nacionālā metroloģijas centra rīcībā esošās attāluma mērīšanas ierīces, lai vidējais braukšanas ātrums tiktu aprēķināts korekti un bez kļūdām. Paredzams, ka verifikācija un tai nepieciešamie saskaņojumi aizņems no divām līdz pat četrām nedēļām, līdz ar to pirmais vidējā ātruma kontroles posms uz Rīgas apvedceļa (A5) varētu sākt darboties augusta beigās. Patlaban sistēma nedarbojas, līdz ar to attiecīgās ceļazīmes pie posmiem ir aizsegtas.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēmu, atbilstoši iepirkuma rezultātiem, uzstāda PS "Fima Group" par līgumcenu 1 261 155,87 eiro (bez PVN). No tās ap 900 000 eiro (bez PVN) paredzēti vidējā ātruma kontroles sistēmas ierīkošanai 16 posmos, bet ap 360 000 eiro (bez PVN) – sistēmas uzturēšanai triju gadu periodā 2023.–2025. gadā. Pēc līguma beigām sistēmas uzturēšana tiks īstenota par valsts budžeta līdzekļiem.

Projekta īstenošanai Ceļu satiksmes drošības padomē 2021. un 2022. gadā piešķirti līdzekļi 1 050 000 eiro apjomā. Realizējot projektu, pagājušajā gadā jau ieguldīti 57 581,56 eiro (ar PVN): iepirkumu rezultātā izstrādāti elektrotīkla pieslēgumu būvprojekti par 36 118 eiro (ar PVN), ko veica SIA ELKO; AS Sadales tīkls veicis elektrotīkla pieslēgumu ierīkošanu par 21 463 eiro (ar PVN).

Lietuvas pieredze

Lietuvā patlaban darbojas 131 vidējā ātruma kontroles posms, un statistika liecina, ka tas ievērojami uzlabo satiksmes drošību. 28 no esošajiem vidējā ātruma kontroles posmiem Lietuvā darbojas kopš 2021. gada, un cietušo skaits šajos posmos ir samazinājies par 70 %, salīdzinot ar periodu pirms vidējā ātruma kontroles ieviešanas.

#SIF_MAF2023