Uzsāks dienesta pārbaudi saistībā ar sievietes slepkavību Jēkabpils novadā 50

Saistībā ar slepkavību, kas aizvadītajā svētdienā notika Jēkabpils novadā, Valsts policijā tiks sākta dienesta pārbaude, lai konstatētu, vai likumsargi ir rīkojušies pietiekami profesionāli un atbilstoši normatīvajam regulējumam. Pirms slepkavības vīrietis bija sievieti ilgstoši vajājis un viņai draudējis, pret varmāku bijuši uzsākti 19 kriminālprocesi, tostarp 18 par nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu, bet maksimālais sods, kas viņam bijis piespriests, bija īslaicīga brīvības atņemšana. Valsts policijas vadība uzsver, ka likumsargiem traucē darboties nepilnvērtīgais tiesiskais regulējums.

“Pirmā reakcija un pirmā sajūta ir, ka īsti sistēmiski nenostrādā likuma normas,” saka Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. “Šādu varmāku gadījumā, pat ja tie ir draudi izdarīt slepkavību, soda sankcijas ir īslaicīga brīvības atņemšana no 15 dienām līdz trīs mēnešiem, sabiedriskais darbs, naudas sods vai probācijas uzraudzība. Mēs pat nevaram šai apdraudētai personai iedarbināt tādus instrumentus kā personas speciālā aizsardzība saskaņā ar Krimināllikuma 17.nodaļu. Tas ir tikai par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem piemērojams. Mēs būtu utopiski, ja mēs varētu pateikt, ka pie katra šī gadījuma mēs varam ikdienā nolikt policistu blakus. Diemžēl nevaram.”

Vīrietim piemērotie naudas sodi, aizliegumi un arī īslaicīgā brīvības atņemšana uz 25 dienām neatturēja varmāku no agresijas, kura izpaudusies ne tikai pret bijušo dzīvesbiedri, bet arī pret viņas kolēģiem. To apliecina arī viņas darbavietā – Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).

SPKC pārstāve Ilze Arāja saka: “Esam šokā par notikušo traģēdiju, izsakām visdziļāko līdzjūtību kolēģes tuviniekiem. Pēdējo sešu mēnešu laikā SPKC tika saņemti neskaitāmi rupji zvani, īsziņas un e-pasti ar dažādiem draudiem no konkrētas personas (reizēm dienā sasniedzot pat 1000 zvanus). Tā visa rezultātā tika traucēts normāls SPKC darbs, tādēļ esam atkārtoti vērsušies Valsts policijā ar iesniegumiem par konkrēto personu un iestādes darbības traucēšanu un lūgumu rast risinājumu šai situācijai.”

Jāpiebilst, ka šobrīd nogalinātās sievietes kolēģi strādā attālināti, jo baidās no iespējamā vīrieša uzbrukuma, tomēr Valsts policijā uzsver, ka bailēm neesot pamata.

Armands Ruks saka: “Varmākas mērķis bija šī konkrētā sieviete. Tās bija neizdevušās attiecības, tas ir kopējs bērns, tas ir stāsts par daudzām Latvijas ģimenēm, kas šķiras, dala bērnus, risina savstarpējās attiecības nevis tiesiskā ceļā, bet ar emocionālo un fizisko vardarbību. Šajā gadījumā tas ir beidzies ar galējo iznākumu – cilvēka nāvi, ar traumu bērniņam, ar traumu mirušās sievietes mammai un visai sabiedrībai.”

Valsts policijā sola pārskatīt esošā tiesiskā regulējuma efektivitāti un pēc tam rosināt priekšlikumus par nepieciešamajiem likuma grozījumiem, lai vardarbības un vajāšanas upuri tiktu labāk aizsargāti. Vienlaikus policija turpina meklēt par slepkavību aizdomās turamo Leonu Rusiņu.

Vīrieša automašīna ir atrasta mežā pie Aiviekstes upes, un spēkratā ir atrasti vairāki telefoni un priekšapmaksas kartes. Viena no versijām ir, ka vīrietis izdarījis pašnāvību, bet cita – ka viņš kaut kur slēpjas. Iesaistot kinologus un citus speciālistus, upe tiek pārmeklēta. Meklēšanas pasākumi ir ar lielu intensitāti, un, ja meklētais ir dzīvs, tad Ruks nešaubās, ka viņš tiks atrasts.

Vīrietis jau kopš februāra bija meklēšanā. Uz jautājumu, kādēļ kopš februāra viņš netika atrasts, Armands Ruks atbild, ka viņš bijis mobils. Manīts gan Jēkabpils apkārtnē, gan Kurzemē, gan Rīgā, gan arī Vācijā un citviet Eiropā.

Valsts policijā uzsver, ka vīrietim ir manāmas maniakālas pazīmes, viņš bijis vienpatis, draugu neesot bijis, viņš esot bijis konfliktā ar tuviniekiem un pat esot bijuši gadījumi, kad viņš nakšņojis automašīnā.

Ja kādam ir informācija par Rusiņa atrašanās vietu, nekādā gadījumā neveikt aizturēšanas pasākumus pašiem, bet nekavējoties ziņot policijai, zvanot uz tālruņa numuru 110.

Sandra Paegļkalne