Stukāns pārmet Jēkabpilī nogalinātās sievietes advokātei nevēršanos pie viņa pēc palīdzības (papildināta pl.16:47) 0

Jēkabpils novadā nogalinātās sievietes advokāte nebija izsmēlusi visas savas iespējas, lai palīdzētu savai klientei, tostarp nebija vērsusies pie ģenerālprokurora, intervijā žurnālam "Ieva" atzinis ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Stukāns atzinis, ka nav lasījis vēl tobrīd dzīvās sievietes vēstuli, kurā viņa lūgusi ģenerālprokurora palīdzību. Viņš argumentējis, ka katru gadu Latvijā tiek izdarīti 40 000 noziegumu, bet prokuratūrā uz sodīšanu nonāk apmēram 10 000 lietu, līdz ar to daudzās lietās cilvēki kaut ko rakstot arī ģenerālprokuroram. Ja Stukānam būtu jāizlasa katra vēstule, nekam citam neatrastos laiks.

"Piekrītu, ka tas izklausās slikti. Sievietes advokāte rīkojās ļoti nekorekti, sacīdama, ka ģenerālprokurors nereaģēja," uzsvēris Stukāns.

Iesniegumi ģenerālprokuroram par lietām, kas ir izmeklēšanas pirmajā līmenī, tiek pārsūtīti attiecīgajai struktūrvienībai - tāds ir organizatoriskais darbs. Ja pirmajā līmenī kaut kas netiek izdarīts, to var pārsūdzēt otrajā līmenī, bet pēc tam, trešajā, ģenerālprokuroram – tad gan Stukāns pats to redzot. Ja viņam rakstot, piemēram, Saeimas deputāts, viņš šādu vēstuli izlasīšot.

Ja kādu dokumentu atsūtot ministrs, arī tā nokļūšot pie Stukāna personīgi. 

Ģenerālprokurors atkārtoti apliecinājis, ka sievietēm, kurām šķiet, ka viņu problēma netiek risināta, nevajadzētu viņam rakstīt, jo diemžēl nevarēšot visas vēstules izlasīt, turklāt šie iesniegumi tāpat nokļūs konkrētajā struktūrvienībā.

Stukāns norādījis, ka nav izpētījis visus lietas materiālus, bet viņa pašreizējā izpratnē Jēkabpils gadījumā sieviete izdarījusi visu. Pats galvenais ir tas, ka viņa aizgājusi pie advokātes, taču advokāta pienākums gan bija sniegt kvalitatīvu juridisku palīdzību.

Viņš intervijā kritizējis advokātes darbību. Apsūdzētos, cietušos un lieciniekus Stukāns privāti nepieņemot – tas nebūtu iespējams, jo pretējā gadījumā pie viņa kabineta nepārtraukti sēdētu rinda, taču advokātiem Stukāns tikšanos, lai izrunātu kādu lietu, neatsakot nekad.

"Ja advokāte redzēja, ka attiecīgajā struktūrvienībā ir vienaldzība, vajadzēja pieteikties un pie manis atbraukt! Es viņu pieņemtu, runātu un zibenīgi reaģētu – būtu iedziļinājies, izlasījis sievietes vēstuli, tiktu iesaistīti trīs līmeņu prokurori, mēs būtu atraduši atbildes jautājumiem," uzsvēris Stukāns.

Latvijas Zvērinātu advokātu padome (ZAP) vērsīsies Tieslietu padomē un aicinās veikt pārbaudi par ģenerālprokurora Jura Stukāna izteiktajiem pārmetumiem Jēkabpils novadā nogalinātās sievietes juristei, informē padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Viņš uzsver, ka advokātu vidū intervija raisījusi diskusijas un nonākts pie secinājuma, ka ZAP jāapspriež iesnieguma projekts Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša vadītajai Tieslietu padomei, kurā tiktu rosināta ģenerālprokurora izteikumu pārbaude atbilstoši Prokuratūras likuma normai par pieļautu apkaunojošu rīcību. Potenciālā pārbaude negatīva atzinuma un Saeimas atbalsta gadījumā var beigties ar Stukāna atlaišanu, norāda Rozenbergs.

"Manuprāt, ģenerālprokurors ar šādiem izteikumiem ir apkaunojis gan sevi, gan sevis vadīto iestādi un tagad advokātiem būtu parādā vismaz atvainošanos," uzsver Rozenbergs.

Prokuratūras likumā teikts, ka ģenerālprokuroru var atlaist no amata, ja konstatēts, ka viņš pieļāvis apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar viņa amatu. Saeima ģenerālprokuroru no amata var atlaist, ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis kādu no Prokuratūras likumā minētajiem atlaišanas pamatiem un par to atzinumu devis Augstākās tiesas plēnums.

Šādu pārbaudi var ierosināt Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas, pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu vai Tieslietu padomes pieprasījuma.

Ja Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ierosinot pārbaudi, nonāk pie secinājuma, ka ģenerālprokurora atrašanās amatā var traucēt jautājuma objektīvu izskatīšanu, viņš var atstādināt ģenerālprokuroru no amata līdz galīgā lēmuma pieņemšanai, teikts likumā.

Stukāna intervija piesaistījusi arī Valsts prezidenta amatā ievēlētā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča uzmanību. "Traģēdija Jēkabpilī ir daudzu valsts institūciju nolaidība un atbildība, nav pieņemams jebkāds mēģinājums novelt vainu uz cietušo vai viņas advokāti par valsts neizdarīto, tas attiecas arī uz prokuratūru," sociālajā tīklā "Twitter" norādījis politiķis.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns saistībā ar saviem izteikumiem intervijā žurnālam "Ieva" par neseno sievietes slepkavību Jēkabpils novadā neredz iemeslus, lai atkāptos no amata. Stukāns ceturtdien sasauktajā preses konferencē atzina, ka viņš nesaskata kritiku paša sniegtajā intervijā, bet viņa izteikumos ir pausts aicinājums advokātiem uz sadarbību. Vienlaikus viņš neattaisnojot prokuratūras vai konkrētu prokuroru darbību. Ģenerālprokurors esot pieprasījis plašu informācijas apkopojumu par minētās sievietes gadījumu un tagad gaidot pārbaudes rezultātus, lai sniegtu savu vērtējumu.

"Kur jūs šeit redzat kritiku, kur šeit (žurnālā) ir kritika? Mans aicinājums ir uz sadarbību. Mēs esam, un tajā skaitā advokāti ir tiesu sistēmai piederīgas personas, un es aicināju advokātus uz sadarbību. Un, kā šeit ir norādīts, es neesmu atteicis nevienam advokātam, kurš pieteicies, nākt un stāstīt par to, vai kaut kas noticis vai nenoticis," norādīja ģenerālprokurors.

Jau ziņots, ka 16.aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983.gadā dzimsi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja. Par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika. Konkrētajā situācijā personai bija 19 kriminālprocesi, no kuriem 18 – par nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu.

Portāls "Delfi" vēsta, ka letālais uzbrukums aprīlī nebija pirmā reize, kad Rusiņš uzbruka sievietei ar nazi. Viņas radi stāstījuši, ka uzbrukums noticis arī 2022.gada 18.februārī pie iepirkšanās centra "Sēlija". Rusiņš tur sievietei uzbrucis ar nazi, no kā palikušas skrambas no naža griezieniem uz sejas un rokām. Par to Rusiņam piemēroja 500 eiro sodu.

Līdzīgas problēmas radušās arī citai Rusiņa bijušajai dzīvesbiedrei, kuru arī viņš pēc izšķiršanās sācis terorizēt. Arī šī sieviete uzsvērusi, ka no tiesībsargiem gaidīto palīdzību īsti nav saņēmusi – viņa rakstījusi iesniegumus policijai, vēstules Valsts prezidentam un tiesībsargam, taču "tas neko nedeva". Sieviete pašlaik cenšas neatklāt savu dzīvesvietu, jo baidās, ka "viens nepareizs solis, un viss būs pagalam", proti, ka viņa var būt nākamais upuris.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir uzdevis sākt dienesta pārbaudi, lai "pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli". Pārbaudi veic arī prokuratūra.

Rusiņu pēc slepkavības policijai nav līdz šim izdevies aizturēt, bet vienlaikus nav izslēgts, ka viņš izdarījis pašnāvību.

Informāciju sagatavoja LETA