Slimnīcās pauž bažas par armijas izsludinātajām mediķu vakancēm 13

Nacionālie bruņotie spēki aicina darbā mediķus, piedāvājot iespaidīgu atalgojumu. Medicīnas māsām tiek solīta atlīdzība no 1799 eiro, ārstu palīgiem – no 1849 eiro, savukārt ārstiem – no 1993 eiro pēc nodokļu nomaksas. Šāds darba piedāvājums rada bažas civilo ārstniecības iestāžu vidū, kur jau šobrīd ir jūtams medicīnas speciālistu trūkums. Nacionālo bruņoto spēku izsludinātās vakances pieejamas arī Jēkabpilī.

Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ervīns Keišs stāsta: “Kas attiecas uz atlīdzībām, es negribētu uzsvērt ārstu atalgojumu, jo es uzskatu, ka arī mūsu ārstniecības iestādē šis atalgojums ir absolūti konkurētspējīgs. Vairāk uztraukumu raisa tieši kvalificēts vidējais personāls – tie ir ārstu palīgi un medicīnas māsas. Bruņoto spēku piedāvātais atalgojums krietni pārsniedz gan mūsu faktiskās, gan teorētiskās iespējas. No otras puses mēs uz Nacionālo bruņoto spēku aktivitātēm noteikti raugāmies pozitīvi, jo visaptveroša valsts aizsardzība šobrīd ir vispārzināma prioritāte.”

Arī Aizkraukles slimnīcā pauž uztraukumu par iespējamo darbinieku aizplūšanu uz valsts aizsardzības sektoru.

“Veselības aprūpes darbaspēka pieejamība ir problēma, kas pieaug gadu no gada, un skaidrs, ka jebkurš papildu darba devējs rada zināmus riskus,” saka Aizkraukles slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš. “Sevišķi tas ir attiecībā uz māsām, kuru trūkumu mēs ļoti akūti izjūtam. Tas rada zināmu spriedzi, jo darbaspēka trūkst.”

Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) skaidro, ka uztraukumam neesot pamata, jo militārajā nozarē strādājošajiem medicīnas speciālistiem ir atļauja savienot amatus, turpinot darbu arī civilajās ārstniecības iestādēs, un jau šobrīd daudzi tā arī dara.

Stāsta NBS Apvienotā štāba Medicīnas dienesta galvenais vadības ārsts, pulkvežleitnants Normunds Vaivads: “Amatpersonām bruņotajos spēkos tiek dota tāda iespēja, tā ir loģiska un pamatota, lai ārstniecības persona iegūtu pēc iespējas plašāku kvalifikāciju un uzturētu šo kvalifikāciju ar kompetencēm, jo, piemēram, ja viņš ir savā ārstniecības iestādē bruņotajos spēkos, mums nebūs tik daudz šo nelaimes gadījumu, mums nebūs tik daudz klīnisko gadījumu ar atbilstošo saslimstību. Loģiski, ir labāk iet un piestrādāt slimnīcā, lai būtu apritē.”

Tāpat jāņem vērā darba specifika. Daļa no šobrīd spēkā esošajām mediķu vakancēm ir profesionālā dienesta karavīru speciālistu amati – tas nozīmē, ka darbiniekam būs jākļūst par karavīru.

“Viņam būs jāiesaucas dienestā, tātad ir jāapgūst militārais kurss, kas attiecīgi karavīriem speciālistiem ir instruktors speciālists vai virsnieks speciālists. Izejot mācību kursu, viņi kļūst par karavīriem, iegūst dienesta pakāpi, un viņu atalgojums tiek veikts tā, kā tas ir karavīriem,” skaidro Normunds Vaivads.

Kandidātiem ir noteikti arī vecuma ierobežojumi. Tiem, kuri pretendē uz ārstu amatiem, ir jābūt vecumā līdz 43 gadiem, savukārt ārsta palīgiem un medicīnas māsām – vecumā līdz 45 gadiem. Tāpat militārās nozares ārstiem ir jābūt gataviem nodrošināt vienības medicīnisko aprūpi gan ikdienā, gan arī paaugstinātas un augstas bīstamības nodarbībās.

Jāpiebilst, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos nepieciešamo ārstniecības speciālistu loks ir ļoti plašs – vajadzīgi traumatologi – ortopēdi, neirologi, ķirurgi, neatliekamās medicīnas ārsti, otorinolaringologi, kardiologi un dažādi citi veselības aprūpes pārstāvji.

Sandra Paegļkalne