Skolēni arvien biežāk aizraujas ar atkarību izraisošām vielām 20

Oktobra mēnesī trīs Aizkraukles novada izglītības iestādēs policija uzsākusi teju 40 administratīvo pārkāpumu procesus saistībā ar skolēnu atrašanos apreibinošu vielu ietekmē un cigarešu uzglabāšanu. Bērnu un jauniešu aizraušanās ar atkarību izraisošām vielām tiek novērota arvien biežāk daudzviet Latvijā.

Valsts policijas dienesta suns Darvins kopā ar kinologu Gintu Vuškānu regulāri apmeklē izglītības iestādes, lai pārbaudītu, vai skolēni pie sevis neuzglabā atkarību izraisošas vielas un vai viņi neatrodas apreibinošu vielu ietekmē.

Situācija nav pozitīva – uzsver kinologs Gints Vuškāns, piebilstot, ka pieķerti tiek gados arvien jaunāki bērni: “Klasītes ir arvien mazākas un mazākas. Ir tādas, kas ir zem 5.klases. Nekad dzīvē neesmu gājis reidos klasēs, kas zemākas par 5.klasi, bet tagad jau eju un arī kaut ko atrodu. Narkotiskās vielas arī tiek atrastas pie arvien jaunāku klašu skolēniem. Pagājušonedēļ vienā no skolām atradu narkotikas diviem jauniešiem uz rokas. Jaunākais bērns, kas pieķerts narkotisko vielu reibumā, ir 6.klases skolnieks.”

Lai apreibinātos, jaunieši visbiežāk izmanto alkoholu un dažādas psihotropās vielas, bet Gints Vuškāns stāsta arī par nestandarta situācijām, piemēram, vienā gadījumā jaunieši izmantojuši roku dezinfekcijas līdzekļus: “Viņi skolā dabū “koliņu” un pie “koliņas” pielaiž dezinfekcijas līdzekli. Kovida mazināšanai domātais roku mazgāšanas līdzeklis tiek izmantots dzeramā veidā.”

Kinologs stāsta par vēl vienu notikumu: “Pagājušogad, kad es braukāju pa skolām, man bija šoks. Dienesta suns apzīmēja divus jauniešus, un es nevarēju saprast, kas ir, jo viņš apzīmēja pavisam savādāk nekā parasti. Es pieņēmu lēmumu aizsūtīt uz analīzēm. Analīzes parādīja, ka viņi ir pilni ar morfiju. Sāku domāt, kur viņi to vispār varēja dabūt, jo tās tomēr ir zāles, zāles, ko var izrakstīt ārsts.”

Ja reida laikā skolēns tiek pieķerts aizdomās par atrašanos apreibinošu vielu ietekmē, viņš tiek sūtīts uz ārstniecības iestādi analīžu veikšanai. Ja analīžu rezultāti aizdomas apstiprina, audzēknim vai viņa vecākiem, atkarībā no skolēna vecuma, tiek piemērots sods. Gints Vuškāns gan uzsver, ka bieži vien sods neko nemaina: “Policija strādā maksimāli, bet tā ir visatļautība. Šodien jaunietis man blakus raud, ka viņu pieķērusi policija, bet nākamajā dienā viņš dara to pašu, ko līdz šim.”

Bezspēcības sajūta ir ne tikai likumsargiem, bet arī mācībspēkiem, kuri uzsver – vislielākās problēmas ir ar elektronisko cigarešu smēķēšanu. Pļaviņu vidusskolā pedagogi cenšas dežūrēt tajās skolas vietās, kur skolēni mēdz visbiežāk lietot aizliegtās vielas. Stāsta Pļaviņu vidusskolas direktore Ilze Luksa: “Visbiežāk elektronisko cigarešu smēķēšana notiek tualetēs un kādās no sānu kāpnēm. Skolotāji šos gadījumus mēģina piefiksēt. Mēs runājam ar skolēniem, informējam vecākus, bet diemžēl ir situācijas, kad vecāki negrib skolu uzklausīt, jo ne vienmēr mums ir pierādījumi. Vecāki negrib dzirdēt problēmu.”

Ar elektronisko cigarešu izplatību skolēnu vidū saskaras arī Jēkabpils 3.vidusskola. Izglītības iestādes direktore Ligita Ašnevica skaidro, ka bērni ir iemanījušies apmānīt pat policijas suņus: “Skolēni jau ir tik gudri, ka vairāk šīs lietas pie sevis netur. Piemēram, kad pie mums bija draugs – sunītis, viņš neko nekonstatēja, jo skolēni šīs lietas slēpj skolas dārzā, koku dobumos, pažobelēs, tualetēs zem piekaramo griestu paneļiem, ventilācijas šahtās.”

Direktore skaidro, ka tad, ja šādas aizliegtās vielas tiek atrastas, tās var konfiscēt, var vērot konkrēto vietu, vai kāds nenāks pakaļ, bet atklāti pieķert neizdodas. “Mums ir ļoti liela problēma – mums skolā nav video novērošanas sistēmas,” skaidro Ligita Ašnevica. “Mēs nevaram veikt profilaktisko darbu. To mēs varam veikt tikai ar dažādām izglītojošām lekcijām un filmām. Medmāsa par šīm tēmām stāsta klases audzināšanas stundās, arī skolotāji stāsta.”

Arī izglītojošais darbs ne vienmēr dod rezultātus. Ir skolēni, kuri no elektroniskajām cigaretēm jau kļuvuši atkarīgi. Bieži vien vecāki, nespējot atrisināt problēmu, sūta savas atvases pie speciālista.

Jēkabpils reģionālās slimnīcas psihiatrs-narkologs Jānis Breikšs uzsver, ka jaunieši no apreibinošām vielām kļūst atkarīgi dažādu iemeslu dēļ: “Ir kaut kādas emocionālas nesaskaņas ģimenē, varbūt sabiedrībā kopumā bērns jūtas atstumts. Viņš mēģina meklēt draugu kompāniju, kurā ar kaut kādas vielas lietošanu viņš uzreiz kļūst savādāks, varonīgāks, drošāks. Iemeslu ir ļoti daudz, tie uzreiz ir grūti noformulējami.”

“Šeit uz konsultācijām pārsvarā nonāk tie, kuri ir nonākuši slimnīcā pietiekami smagā intoksikācijas stāvoklī,” skaidro Jānis Breikšs. “Diemžēl pieredze rāda, ka tie, kuri nonāk slimnīcā, nemaz nav tie atkarīgākie. Tie ir bērni, kuriem ir sliktāka panesamība, kuri, izdabājot savu vienaudžu vēlmēm un savām iegribām līdzināties citiem, pārdozē šīs vielas. Tas nav raksturīgi tikai Jēkabpilī, tas tā ir visur. Problēma arī tā, ka viņi lieto vielu maisījumus. Tā ir nevis konkrēta viela, bet vielu maisījums, un bieži vien arī paši dīleri nezina, kas tajā maisījumā ir iekšā. Sekas ir neparedzamas.”

Ārsts uzsver, ka jauniešu apreibināšanās ir bīstama arī tādēļ, ka skolēnu organisms vēl nav nobriedis. Jo agrākā vecumā tiek sākta apreibinošo vielu lietošana, jo lielāka varbūtība, ka šīs vielas cilvēkam ilgtermiņā radīs nopietnākas un izteiktākas veselības problēmas. Jautājumā par to, vai bērns kļūs par atkarīgo, vai nē, liela nozīme ir situācijai ģimenē un audzināšanai, tādēļ vecāki tiek aicināti aktīvāk iesaistīties bērnu izglītošanā par atkarību izraisošo vielu negatīvo ietekmi uz veselību.

Sandra Paegļkalne