Sākusies Sēlijas militārā poligona projektēšana, bet priekšā vēl daudz izaicinājumu 0

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde šoreiz noritēja izbraukumā – Aizkraukles novada Staburaga Saieta namā, un tā bija veltīta Sēlijas militārajam poligonam. Sēdē piedalījās gan iesaistīto ministriju un iestāžu pārstāvji, gan vietējās pašvaldības, lai pārrunātu poligona izveides gaitu. Šobrīd ir sākušies poligona projektēšanas darbi, un pirmās tiek projektētas šautuves.

“Bruņotie spēki ir sadalījuši tās vajadzības vairākās kārtās, ir identificēta 1.kārta, kuras pabeigšanas termiņš ir 2025.gada decembris,” skaidro Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra vadītājs Ivars Vucāns. “Mēs esam principā uzsākuši visus darbus, kas saistīti ar 1.kārtas projektēšanu. Tie ir kopā četri līgumi, bet tie nebūs četri būvprojekti, tie, iespējams būs septiņi, varbūt 10 būvprojekti. Visticamāk, kaut kādas aizķeršanās būs, bet pašlaik nav tādu indikāciju, lai es redzētu kaut kādas būtiskas problēmas.”

Tāpat tiek veikta īpašumu atsavināšana. Poligona pirmajā attīstības kārtā ir jāatsavina 12 nekustamie īpašumi no privātpersonām un juridiskajām personām, no tiem atsavināšanas process pilnībā ir pabeigts diviem īpašumiem. Lai gan teritorijā vēl nav sākti būvdarbi, karavīri jau tagad to izmanto savām vajadzībām.

“Mijiedarbībā ar “Latvijas Valsts mežiem”, jo lielākās teritorijas pieder viņiem, mums ļauts izmantot teritoriju taktiskām apmācībām. Tas nozīmē – pārvietoties, izmantojot salūtmunīciju. Mēs izmantojam šo teritoriju un gadiem jau esam to izmantojuši,” skaidro Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks atbalsta jautājumos, brigādes ģenerālis Kaspars Zdanovskis.

Saistībā ar topošā poligona izveidi ir daudz izaicinājumu, viens no lielākajiem ir nodrošināt poligonam nepieciešamo ceļu un tiltu infrastruktūru. Tam būs vajadzīgs gan liels finansējums, gan apjomīgi darbaspēka resursi. Šobrīd vēl nav konkrēta objektu saraksta, ko remontēs vai būvēs no jauna.

“Mēs jau šobrīd esam identificējuši aktuālo situāciju attiecībā uz transporta infrastruktūru un tās spējām,” stāsta Satiksmes ministrijas Drošības politiku koordinācijas nodaļas vadītājs Viktors Līpenīts. “Tagad mēs gaidām vēl vienu tikšanos ar Aizsardzības ministriju, kur tiks konkrēti norādītas tās vajadzības, kas būs nepieciešamas militārā poligona izmantošanai. Tikai pēc tam mēs varēsim saprast, kas ir tās šaurās vietas, kas ir tā infrastruktūra, kas ir jāpastiprina, kā tālāk attīstības plānos šie projekti ir realizējami un īstenojami.”

Arī pašvaldībām, kuru teritorijā plānota poligona izbūve, ir bažas par gaidāmajiem būvdarbiem. Aizkraukles novadam lielāko satraukumu rada neziņa par ceļu remontiem.

“Mēs nezinām, kā būs, kurā vietā un kas tiks remontēts, vai tas netraucēs vietējiem iedzīvotājiem un netraucēs labklājību, viņu dzīves apstākļus,” saka Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Zālītis.

Savukārt Jēkabpils novadā uzsver, ka poligona vajadzībām būtu nepieciešams otrs tilts pār Daugavu Jēkabpilī, jo esošais tilts nav ar pietiekamu nestspēju. Lai gan otra tilta būvprojekts jau izstrādāts, joprojām nav rasta iespēja projektu īstenot.

“Attiecībā uz jaunu tiltu Jēkabpilī šobrīd tāda lēmuma nav par to, ka tiks realizēts konkrēts projekts, bet diskusijas, protams, ir bijušas un tās iespējas tiek meklētas,” skaidro Viktors Līpenīts.

Aizsardzības ministrijā jau iepriekš tika uzsvērts, ka jaunā poligona izveide veicinās Aizkraukles un Jēkabpils novada ekonomikas attīstību, tomēr vietējie novadi par to nav pārliecināti.

“Tas uzrāviena sākums varētu būt tieši būvniecība, kura tiktu konkursēta arī starp mūsu būvniekiem, bet, kā mēs dzirdējām, tas ir ārkārtas gadījums, kurā tiek izmeklēti būvniecības uzņēmumi, starp kuriem tiek veikta aptauja,” saka Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis. “Iespējams, ka mūsu uzņēmēji nemaz netiks pieaicināti. Līdz ar to mēs zaudējam pat šo pirmo uzrāvienu. Finanses, kas tiek liktas iekšā šajā reģionā, nepaliek te, bet aiziet, strādnieki un būvmateriāli nāk no citurienes. Tas nav pareizi.”

Vēl viens izaicinājums, ar ko jāsaskaras pašvaldībām, ir dzīvokļu nodrošināšana karavīriem un viņu ģimenēm, kas vēlēsies mitināties tuvāk poligonam. Jēkabpils novadā apsver iespēju piesaistīt investoru jauna īres nama būvniecībai, savukārt Aizkraukles novadā uzsver, ka tas ir tirgus jautājums, kas nebūtu jārisina pašvaldībām.

Plānots, ka Sēlijas militārā poligona teritorijā ikdienā uzturēsies daži tūkstoši karavīru.

“Mēs runājam par 2000 karavīru, kas pastāvīgi uzturēsies šī poligona un militārās bāzes iekšienē, bet katru dienu būs arī ienākošās vienības no NBS, no dažādām vienībām, kas brauks uz šejieni, lai trenētos ar kaujas munīciju, lai trenētos ar advancētām ieroču sistēmām,” informē Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks atbalsta jautājumos, brigādes ģenerālis Kaspars Zdanovskis.

Sēlijas militārais poligons aizņems aptuveni 25 tūkstošus hektāru plašu teritoriju Jēkabpils un Aizkraukles novadā. Poligona izveidē plānots ieguldīt ap 700 miljoniem eiro, ieskaitot sabiedroto un nacionālo finansējumu. Pirmie būvdarbi varētu sākties šā gada beigās vai nākamā gada sākumā.

Sandra Paegļkalne

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par "Jēkabpils laiks" saturu atbild SIA "Vidusdaugavas televīzija".
#SIF_MAF2023