Sākas Jēkabpils dambja būvprojekta saskaņošanas process ar zemju īpašniekiem 22

Lai novērstu tik postošus plūdus, kādi bija janvārī, Jēkabpilī jau tuvākajā laikā paredzēts pārbūvēt Daugavas kreisā krasta aizsargdambi, kā arī uzlabot pretplūdu sistēmu. Būvprojekts šobrīd ir izstrādes stadijā, un tam ir trīs galvenie uzdevumi.

Stāsta projektētāju apakšuzņēmēja – SIA “Zvidze” pārstāvis, hidrotehniķis Haralds Gailums: “Pirmais ir novērst dambja filtrācijas problēmas – tas ir pats prioritārākais. Otrais ir nodrošināt dambim mehānisko noturību pret Daugavas ūdeņiem, ledu un citām fizikālajām ietekmēm, kas uz to var rasties. Un trešais ir nodrošināt tādu pretplūdu sistēmu, lai otrreiz neatkārtotos tas, kas notika janvārī, lai ūdenim nebūtu iespējams caur dambja cauruļvadiem ieplūst atpakaļ pilsētā.”

Lai gan lielākā daļa būvdarbu ir plānota dambja slapjajā nogāzē, pretplūdu sistēmas izveidei būs nepieciešama arī kontroldrenāžas izbūve, un tā skars daļu blakus esošo zemju. Tādēļ projektētāji aicināja uz tikšanos zemju īpašniekus, kuru īpašumos plānoti būvdarbi. Galvenais mērķis – prezentēt iedzīvotājiem būvniecības ieceri un vienoties par darbu veikšanu viņu privātīpašumos.

Jēkabpiliete Līga stāsta: “Es piekrītu darbiem, jo būs labāk, sliktāk par to, kā bija janvārī, vairs nevar būt. Man bija traģiski. Viss pirmais stāvs noplūda. Ūdens nāca no zemes laukā – kā strūklaka. Tagad sola, ka tā nebūs.”

Jēkabpilietei Ilzei ir cits viedoklis: “Ja saliks tās drenāžas, kas tās apkalpos? Tagad ir sanācis, ka nav, kas apkalpo. Galvenais ir sarakt un salikt, bet kādas sekas būs īpašumam pēc tam? Kas pēc tam garantēs, kas notiks ar manu īpašumu? Tā ir sāpe. Es vēl padomāšu, vai piekrist.”

Jēkabpils novada pašvaldībā skaidro, ka darbu veikšanai nepieciešama visu iesaistīto zemju īpašnieku rakstiska piekrišana. Ņemot vērā, ka sanāksmē nepiedalījās visi, ir paredzēts individuāli doties pie katra iesaistītā iedzīvotāja un runāt par viņa īpašumā nepieciešamajiem darbiem.

“Atbildes sniegšanas laiks nav ierobežots, bet mūsu laiks gan ir ierobežots, jo mums šis projekts ir jāpabeidz maksimāli ātri, lai šogad paspētu sākt būvdarbus,” skaidro Jēkabpils novada Attīstības pārvaldes vadītājs Ilmārs Luksts. “Šobrīd ir grūti atbildēt uz jautājumu, kas notiks, ja kāds atteiksies. Ir jāskatās katrs gadījums individuāli. Jebkurā gadījumā, ja kādu īpašnieku neapmierinās tehniskie risinājumi, tad mēs mēģināsim rast citus.”

Jāpiebilst, ka aizsargdambja pārbūvei nepieciešamais finansējums – 12 miljoni eiro – Jēkabpils novada pašvaldībai vēl nav pieejams. Vietvarā skaidro, ka šobrīd notiekot sarunas ar iesaistītajām ministrijām par finansējuma iegūšanu, bet jau šobrīd ir zināms, ka lielāko daļu būvdarbu varēs veikt tikai nākamajā gadā.

Sandra Paegļkalne