Plenēra laikā radīs idejas Červonkas baznīcas logu remontam 0

Jēkabpils novada Rubenes pagastā atrodas Červonkas baznīca, kura ir īpaša ar to, ka tajā esot kristīts slavenais dzejnieks Rainis. Lai gan dievnamu pamatīgi skāris laika zobs, vietējiem iedzīvotājiem ir sapnis ēku atjaunot. Stikla mākslas plenērā, kas šonedēļ norisinās Kaldabruņā, paredzēts izveidot vitrāžu skices baznīcas logiem.

“Plenēra gaitā ir paredzēts nonākt līdz konceptam, kādas varētu būt baznīcas logu vitrāžas, kādā stilā, kā būtu iespējams to realizēt,” stāsta biedrības “Ūdenszīmes” valdes priekšsēdētāja Ieva Jātniece. “Tāpat ir plāns izbūvēt pamatus Latvijas Stikla mākslas asociācijai. Šodien mums ir dalībnieki gan no Rīgas, gan Līvāniem. Šīs baznīcas logu vitrāžas varētu būt skaists sākums šī mākslas žanra asociācijai Latvijā.”

Plenēra pirmajā dienā dalībnieki klātienē aplūkoja Červonkas baznīcu, lai tālāk jau radītu iespējamos logu vitrāžu variantus. Ideju radīšanā noder arī vēsturiskie materiāli, tādēļ plenērā piedalās ne tikai mākslinieki un arhitekti, bet arī Raiņa muzeja “Tadenava” pārstāvji.

“Šī baznīca, kurā mēs atrodamies, ir Kaldabruņas luterāņu baznīca, un tā ir būvēta no 1848.gada līdz 1852.gadam par grāfa Staņislava Plātera-Zīberga līdzekļiem,” stāsta Raiņa muzeja “Tadenava” vecākā speciāliste Agnese Timofejeva. “Vēsturiski šo logu rūtojums ir saglabājies, bet šeit kādreiz nav bijušas krāsainās vitrāžas. Logi, kādus jūs šobrīd redzat, ir saglabājušies no vēsturiskā interjera.”

Ideja par to, ka Červonkas baznīcas logos varētu izveidot krāsainas vitrāžas, radās stikla māksliniecei Martai Ģibietei: “Viesojoties šeit un darbojoties ar meistarklasēm, es izpētīju šo baznīcu. Pirmo reizi, kad šeit ienācu, sajutu to kā brīnišķīgu iedvesmas vietu. Tā sajūta nelaiž vaļā. Novērtējot lielos, skaistos logus ar vecajiem stikliem, radās sajūta, ka kaut kas ir jādara, jāpieliek pirksts, lai tas saglabātos un lai laika zobs vairs nekaitētu rāmjiem un stikliem.”

Idejai par vitrāžām un logu atjaunošanu pagaidām gan nav finansiālā seguma. Plenēra mērķis ir tikai izstrādāt idejas un tehniskos risinājumus šādu vitrāžu izgatavošanai. Restauratoram Arvīdam Verzam ir savi secinājumi pēc baznīcas apskates: “Es pieļauju, ka par restaurāciju šajā gadījumā nevajadzētu runāt, drīzāk vajadzētu runāt par logu saremontēšanu, jo šiem logiem, ja runājam par rāmjiem, nav vēsturiskas vērtības. Rāmji noteikti ir izgatavoti 20.gadsimta vidū. Tie ir amatnieciski labi izgatavoti, ja būtu ļoti daudz naudas, tad tos varētu arī restaurēt, bet drīzāk vajadzētu runāt par to, ka tos vajadzētu saremontēt.”

Ņemot vērā, ka restaurators pārstāv Rīgas Mākslas un mediju tehnikumu, kam ir tradīcija studentiem piedāvāt diplomdarbus, kuru laikā jāizveido interjers Latvijas dievnamiem, ir ideja tuvāko gadu laikā šādā veidā atdzīvināt arī Červonkas baznīcu.

“Varbūt mūsu jaunieši nākamā vai aiznākamā gada diplomdarbos varētu izveidot šīs baznīcas interjeru, altāri, solus, kanceli un visu, kas saistās ar aprīkojumu,” saka Arvīds Verza.

Mākslas plenēru “Sīkas rūtis, dzidra gaisma” īsteno biedrība “Ūdenszīmes”, un pasākums ir viena no aktivitātēm Sēlijas vēsturiskās zemes kultūras programmas atbalstītā projektā.

Sandra Paegļkalne