Pastiprinoties salam, palielinās ugunsgrēku skaits 0

Jaunais gads Latvijā sācies ar stipru aukstumu, daudzviet gaisa temperatūrai pazeminoties līdz mīnus 20, mīnus 22 grādiem. Aukstajā laikā cilvēki intensīvāk un biežāk kurina apkures ierīces, rezultātā palielinās to ugunsgrēku skaits, ko izraisījusi kurināšanas drošības prasību neievērošana. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālisti uzsver, ka bojātas apkures ierīces lietot nedrīkst. Tāpat jāatceras, ka pārāk intensīva kurināšana var izraisīt dzirksteļu izkļūšanu no dūmvada pa mikroplaisām. Tas var radīt postošu ugunsgrēku.

“Lai pasargātu savu mājokli no ugunsnelaimes, aicinām iedzīvotājus atcerēties, ka šajā laikā ir īpaši svarīgi nepārkurināt apkures ierīces,” stāsta VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Viktorija Gribuste. “Labāk kurināt biežāk, bet mazāk. Tas, ko mēs vēl varam darīt, lai sevi pasargātu, ir uziet augšā uz bēniņiem un objektīvi novērtēt, vai pie dūmvada nav novietoti priekšmeti. Jebkuriem priekšmetiem ir jābūt pietiekamā attālumā no dūmvada, lai sakarsušais dūmvads šos priekšmetus neaizdedzinātu, jo aizdegšanās var notikt ne tikai, saskaroties ar atklātu liesmu, bet arī no ļoti intensīva karstuma.”

Kurinot krāsnis un plītis, jārūpējas, lai to tuvumā nebūtu novietoti degtspējīgi priekšmeti. Blakus apkures ierīcēm nedrīkst uzglabāt malku, papīrus un citus iekura materiālus, savukārt grīdas segumam krāsns priekšā jābūt nosegtam ar metālu. Tas tādēļ, lai brīdī, kad tiek piemesta malka, dzirksteles nejauši neizraisītu postošu ugunsgrēku.

“Dzirksteles, oglītes, krītot ārā, iekrīt avīzēs, iekrīt malkā, skaliņos, un iedzīvotāji pat nemana, ka pamazām tur notiek degšana. Sākumā ir neliela gruzdēšana, tālāk jau parādās dūmi, atklāta liesma, un ir izcēlies ugunsgrēks,” Viktorija Gribuste raksturo, kas var notikt.

Lai dzirksteles neizlidotu no krāsns, apkures ierīces durtiņām kurināšanas laikā jābūt aizvērtām.

“Viena no būtiskākajām kļūdām, kas tiek pieļauta, ir karsto pelnu nepareiza utilizēšana,” stāsta Viktorija Gribuste. “Cilvēki, protams, vēlas, kā ātrāk un vienkāršāk, tāpēc vēl karstos pelnus izber tādā traukā, kas ir pa rokai, bet bieži vien tā ir kartona kaste, plastmasas spainis vai pat plastmasas maisiņš. Ir bijuši gadījumi, kad šādi pelni tiek ielikti kartona kastē un virtuves skapītī. Pēc pāris stundām cilvēkam ir aizdedzies virtuves skapītis. Daudz traģiskāki ir gadījumi, kad cilvēki šādus pelnus novieto kartona kastē vai plastmasas spainī un, vēlu vakarā vairs negribēdami iet tālāk no mājas, šo spaini noliek verandā vai uz lievenīša. Diemžēl cilvēks naktī pamostas no tā, ka mājas ieeja jau deg ar atklātu liesmu un cilvēks ir iesprostots mājās.”

Lai izvairītos no nelaimes, vislabāk krāsni no pelniem iztukšot pirms kurināšanas – kad pelni sen atdzisuši, bet tad, ja tiek ņemti ārā karsti pelni, tie jāievieto metāla traukā vai metāla spainī, bet spainis jāiznes ārā no mājas un jānovieto pietiekamā attālumā no ēkām, kokiem, krūmiem un citiem degtspējīgiem priekšmetiem. Jāpiebilst, ka bojātu apkures ierīču lietošana un nepareiza apkures ierīču kurināšana ir trešais biežākais ugunsgrēku cēlonis mājokļos. Tādēļ ugunsdzēsēji aicina ar vislielāko atbildību izturēties pret kurināšanu, lai aukstumu pārlaistu siltās telpās, bet bez ugunsnelaimēm.

Sandra Paegļkalne

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par "Jēkabpils laiks" saturu atbild SIA "Vidusdaugavas televīzija".
#SIF_MAF2023