Operatīvajiem dienestiem ikdienā daudz viltus izsaukumu 0

Operatīvie dienesti Latvijā ik dienu reaģē uz daudziem simtiem izsaukumu, tostarp tādiem, kas izrādās maldinoši.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ik dienu saņem vairākus izsaukumus, kas izrādās maldinājumi. Zemgales reģionā aizvadītajā gadā tika saņemti 418 šādi izsaukumi, tostarp 62 reizes uz viltus izsaukumiem steigušies Jēkabpils daļas ugunsdzēsēji. Daļa maldinājumu ir ļaunprātīgi, bet daļa rodas tādēļ, ka cilvēki pirms zvanīšanas nepārliecinās par patieso situāciju.

“Piemēram, cilvēks, braucot garām vai ejot pa ielu, redz dūmus kaut kur aiz mājas, aiz ēkas,” stāsta VUGD Zemgales reģiona pārvaldes Dienesta nodaļas operatīvais dežurants Edgars Ērglis. “Viņš redz lielus, melnus dūmus, bet nezina, kas deg. Tādos gadījumos, protams, VUGD nosūta divas cisternas uz notikumu, paziņo Valsts policijai un neatliekamajai palīdzībai. Kādi resursi tiek iztērēti tam, ka cilvēks, ejot garām, piezvana, bet nezina, kas deg! Es lūgtu cilvēkus vispirms pārliecināties, aiziet aiz ēkas stūra un paskatīties, varbūt var pamanīt, kas deg. Varbūt tiek dedzināts kontrolēts ugunskurs.”

Lai gan zvanu centra dispečeri cenšas jau telefonsarunas laikā noskaidrot precīzus notikušā apstākļus un izvērtēt, vai konkrētajā gadījumā tiešām nepieciešama dienestu palīdzība, ne vienmēr tas ir iespējams. Piemēram, bieži vien autobraucēji, ieraugot ceļa malā avarējušu transportlīdzekli, zvana ugunsdzēsējiem, pat neapstājoties un nepārbaudot, vai tiešām avārija ir svaigs notikums.

“Ierodoties notikuma vietā, glābšanas darbu vadītājs konstatē, ka vieglajā automašīnā neviena nav,” stāsta Edgars Ērglis. “Ceļu satiksmes negadījums noticis no agra rīta vai iepriekšējā vakarā, bet mašīna ir vienkārši aizslēgta un atstāta, lai auto evakuators to izvilktu pēc kāda laika. Tas nenotiek dažu minūšu laikā. Auto evakuators var atbraukt pēc stundām vai pat dienām.”

Ugunsdzēsēji aicina cilvēkus pirms zvanīšanas operatīvajiem dienestiem pārliecināties, kāda ir situācija un vai tiešām ir nepieciešama dienestu palīdzība. Līdzīgus notikumus piedzīvo arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), kam tiek ziņots par it kā zemē guļošu cilvēku, bet patiesība izrādās pavisam cita.

NMPD Operatīvās vadības centra vadītājas vietniece Diāna Tkačenko stāsta: “Garāmgājējs izsauc neatliekamo palīdzību, bet nepienāk pie cietušā, vai vienkārši paiet garām vai pabrauc garām, un mēs atbraucot konstatējam, ka tas ir vai nu miskastes maiss, vai nu kaut kāda gružu kaudze.”

Visvairāk maldinošu zvanu, ko saņem neatliekamā palīdzība, ir par veselības problēmām, kas nav dzīvībai bīstamas un kuru gadījumā būtu jāvēršas pie ģimenes ārsta. Piemēram, par paaugstinātu ķermeņa temperatūru vai kakla sāpēm. Visā valstī ik dienu tiek saņemti aptuveni 250 šādi izsaukumi. Ir gadījumi, kad dispečers jau telefonsarunā saprot, ka dienesta palīdzība nav vajadzīga, un informē pacientu par tālāko rīcību. Tomēr ir situācijas, kad no sarunas nevar izprast situācijas nopietnību, tādēļ mediķi dodas pie pacienta, kur konstatē, ka izsaukums bijis nepamatots. Šādos gadījumos pacientam jāmaksā par izsaukumu 74 eiro 34 centi.

Tomēr visvairāk problēmu dienestam rodas ļaunprātīgu cilvēku dēļ, skaidro Diāna Tkačenko: “Zvanītājs piezvana un klausulē klusē vai ieslēdz kādu mūziku, vai pajautā, kā tev iet, vai tu esi darbā, vai mēs šodien brauksim uz darbu. Kaut kādi vienkārši jautājumi, lai rosinātu sarunu ar dispečeru. Šo zvanu ir ļoti daudz. Vienas stundas laikā mēs varam saņemt ap 100 šādu zvanu. Tas nozīmē, ka tiek nepārtraukti zvanīts uz 113. Lielākais zaudējums, ko mēs varam zaudēt, tā ir cilvēka dzīvība. Tas cilvēks, kuram šobrīd ir nepieciešama palīdzība, sazvanīt dienestu vienkārši nevar.”

Ļaunprātīgu viltus izsaukumu gadījumos operatīvie dienesti mēdz lūgt likumsargu palīdzību. Valsts policijā skaidro, ka par operatīvo dienestu nepamatotu izsaukumu personai draud naudas sods – fiziskai personai tas ir no 35 līdz 140 eiro. Arī pati Valsts policija ikdienā saņem maldinošus izsaukumus.

Stāsta Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Zemgales jautājumos Rūta Strautniece: “Pagājušajā gadā Zemgales reģionā kopumā ierosināti procesi par 109 nepamatotiem izsaukumiem, savukārt šogad ierosināti procesi par 80 šādiem izsaukumiem. Lielākoties izsaukumi tiek veikti apzināti, kā arī nereti šīs darbības tiek veiktas alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai reibumā, kas ir viens no sodu pastiprinošiem apstākļiem.”

Katrs nepamatots operatīvo dienestu izsaukums ne tikai rada finansiālos zaudējumus un resursu nelietderīgu izmantošanu, bet arī pakļauj riskam tos iedzīvotājus, kuriem tiešām nepieciešama palīdzība. Bieži vien cilvēka dzīvības glābšanā izšķiroša ir katra sekunde, tādēļ dienesti aicina ārkārtas tālruņus izmantot ar vislielāko atbildības sajūtu.

Sandra Paegļkalne