Līvānu novadā vairāki desmiti SIA darbojas bez aktīvas valdes 1

Līvānu novadā reģistrētas 50 sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kas šobrīd ir bez aktuālām amatpersonām, liecina "Lursoft" dati, kas apkopoti šī gada marta vidū. Kopumā Latvijā šādā situācijā ir vairāk nekā 1600 SIA, un tikai mazākā daļa no tām jeb nepilni 100 uzņēmumi bez aktīvas valdes ir ne ilgāk par 10 dienām.

"Lursoft" norāda, ka, lai gan sākotnēji uzņēmuma atrašanās bez aktuālām amatpersonām varētu šķist nenozīmīgs formāls jautājums, realitātē tas ir kritisks stāvoklis, kas var paralizēt uzņēmuma darbību.

Ģeogrāfiskā ziņā šī tendence ir izteikti centralizēta, jo puse no visām SIA, kas šobrīd ir bez aktīvām amatpersonām, reģistrētas Rīgā. Vienlaikus dati rāda, ka šādi uzņēmumi atrodami visās pašvaldībās. Vairāki desmiti SIA bez aktuālām amatpersonām reģistrēti arī Ogres novadā, kur tādu ir 63, Daugavpilī 55, Jelgavā 49 un Jūrmalā 46.

"Lursoft" skaidro, ka galvaspilsētā ir vislielākā uzņēmējdarbības koncentrācija, taču tas nozīmē arī uzņēmumu lielāku anonimitāti. Tikmēr reģionos uzņēmumu blīvums ir mazāks un saikne ar reālo darbības vietu un kopienu ciešāka, kas īpašniekiem šādus jautājumus parasti liek sakārtot ātrāk. Tādēļ Līvānu novada rādītājs ir īpaši izceļams, jo tas ir viens no augstākajiem ārpus lielākajiem uzņēmējdarbības centriem.

Analizējot datus par SIA bez aktuālām amatpersonām, redzams, ka gandrīz ceturto daļu no šiem uzņēmumiem veido tirdzniecības sektorā strādājošas kapitālsabiedrības. Plaši pārstāvēta arī sauszemes transporta pakalpojumu nozare, kur bez aktīvas valdes ir gan uzņēmumi ar vairāk nekā 30 gadu darbības stāžu, gan tādi, kas reģistrēti vien pirms gada.

Nozares, kurās reģistrēts visvairāk SIA bez aktuālām amatpersonām, ir sauszemes un cauruļvadu transports ar 222 uzņēmumiem, mazumtirdzniecība ar 210 uzņēmumiem, vairumtirdzniecība ar 151 uzņēmumu, specializēti būvdarbi ar 124 uzņēmumiem un ēdināšanas pakalpojumi ar 97 uzņēmumiem.

"Lursoft" informē, ka lielākā daļa subjektu bez amatpersonām nav tikko dibināti jaunuzņēmumi, bet gan komersanti ar piecu līdz 12 gadu vēsturi. Šis periods biznesā bieži vien sakrīt ar laiku, kad dibinātāju sākotnējais entuziasms ir noplacis vai uzņēmums ir uzkrājis parādsaistības, kuru dēļ valdes amatpersonas vairs nevēlas uzņemties personisku atbildību un izvēlas amatu pamest.

Vienlaikus sarakstā bez aktīvām amatpersonām ir arī vairāki desmiti SIA no deviņdesmito gadu sākuma. Šajos gadījumos uzņēmuma palikšana bez aktīvām amatpersonām bieži vien saistīta ar dabiskiem procesiem, piemēram, vadītāju miršanu vai došanos pensijā, norāda "Lursoft".

Datu analīze liecina, ka SIA bez aktīvām amatpersonām vairumā gadījumu ir arī citi riska faktori, kas kalpo kā skaidrs brīdinājuma signāls no sadarbības ar šādiem uzņēmumiem izvairīties. Pārskatus par 2024. gadu iesniegusi mazāk nekā puse no pētījumā apskatītajām SIA, 50,8% gadījumu uzņēmumiem ir nodrošinājumi, bet 64,61% ir uzkrāti nodokļu parādi. To kopējais apmērs pietuvojies jau 23 miljonu eiro atzīmei, liecina "Lursoft IT" apkopotā informācija.

Lielai daļai šo SIA bez aktīvām amatpersonām jau ir apturēta saimnieciskā darbība vai arī sākts likvidācijas process. To vidū ir arī SIA ražošanas komercfirma "V Less Plus", kuras nodokļu parāds jau pārsniedz viena miljona eiro robežu. "Lursoft" datos redzams, ka jau 2018. gadā ir apturēta šī uzņēmuma saimnieciskā darbība un drīz pēc tam sākts likvidācijas process, taču aizvadītā gada decembra sākumā uzņēmums palicis arī bez likvidatora. Saimnieciskā darbība ir apturēta gandrīz trešajai daļai no visām SIA bez aktīvām amatpersonām.

Analizētie dati rāda, ka gandrīz pusē gadījumu saimnieciskā darbība tiek apturēta un amatpersonas amatu pamet trīs mēnešu laikā. Visbiežāk sākotnēji tiek apturēta uzņēmuma saimnieciskā darbība un pēc tam tiek reģistrēts fakts, ka no amata atkāpušās arī amatpersonas, tādējādi norādot uz valdes amatpersonu vēlmi norobežoties no šāda uzņēmuma. Situācijas, kad sākotnēji SIA paliek bez aktīvām amatpersonām un tikai vēlāk seko oficiāla saimnieciskās darbības apturēšana, reģistrētas vien ceturtajā daļā no visiem gadījumiem.

"Lursoft" uzsver, ka uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšana vai palikšana bez amatpersonām visbiežāk nav negaidīts pavērsiens, bet gan vairāku notikumu likumsakarīgs iznākums. Tādēļ kritiski svarīgi ir ne vien veikt padziļinātu partnera izpēti darījuma sākumā, bet arī nodrošināt nepārtrauktu monitoringu, lai savlaicīgi pamanītu izmaiņas, kas var liecināt par potenciāliem riskiem turpmākajā sadarbībā, un operatīvi pasargātu savu biznesu no zaudējumiem.

Tomēr ne visām SIA, kuras pētījuma sagatavošanas brīdī ir bez aktīvām amatpersonām, ir apturēta saimnieciskā darbība, sākts likvidācijas process vai reģistrēta darbības izbeigšana. "Lursoft" apkopotā informācija atklāj, ka 57% gadījumu SIA nav reģistrēts neviens no iepriekšminētajiem apgrūtinājumiem.

Šajā grupā ir arī uzņēmumi ar vairāku miljonu eiro apgrozījumu. Piemēram, SIA "Ludzas medicīnas centrs", kas bez valdes strādā kopš šī gada 17. februāra. Tiesa, uzņēmumam ir prokūrists, kuram piešķirtas tiesības pārstāvēt "Ludzas medicīnas centru".

"Lursoft" vērš uzmanību, ka Komerclikums paredz, ka valdes un padomes locekļiem savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kā arī tie solidāri atbild par zaudējumiem, ko nodarījuši sabiedrībai. Tikmēr likums šādu atbildību nenosaka prokūristu gadījumā, jo prokūrists atbild tikai tādā apmērā, cik tam ir dotas pilnvaras.

Vienlaikus "Lursoft" norāda, ka prokūristi ir mazākajai daļai no visām SIA, kuras turpina darbu bez valdes, proti, 2,7% gadījumu.

Informāciju sagatavoja LETA.