Līvānos pieaug klaiņojošu suņu skaits 8

Līdz ar pavasara tuvošanos Līvānu pilsētas ielās un arī pagastos arvien biežāk tiek novēroti suņi, kuri pārvietojas ārpus īpašuma bez pieskatīšanas. Dažos gadījumos klaiņojošie suņi radījuši nopietnas problēmas, piemēram, nesen sakosts kāds pusaudzis, tāpat fiksēts gadījums, kad nepieskatīti suņi uzbrukuši citiem mājdzīvniekiem.

“Nesen bija notikums, kad norāvās divi suņi, kuri bija diezgan traki, jo uzbruka citiem,” stāsta līvāniete Lana. “Tas nebija tieši pašos Līvānos, tas bija sešu kilometru attālumā – Jaunsilavās. Māsai blakus mājā bija maziņš sunītis, un tie suņi klupa krāgā tam. Māsa ar vīru skrēja glābt. Pēc tam aizbrauca uz lauku māju, un lauku mājā bija pārgrauzta vienam sunim rīkle. Teica jau, ka tos suņus noķēra, bet pirmajās dienās bija nedroši. Kur ir garantija, ka tie suņi nebūtu uzklupuši kādam bērnam? Kāds bija teicis, ka viņi bija miermīlīgi suņuki, bija posts ielikts Facebook, bet kur nu miermīlīgi, ja nograuž citu suni?”

Līvānu novadā suņa atrašanās ārpus norobežotas teritorijas bez pavadas ir atļauta tikai suņa īpašnieka vai turētāja uzraudzībā. Klaiņojošu suņu izķeršanu veic pašvaldības kārtībnieks, kurš šos dzīvniekus nogādā dzīvnieku patversmē. Tā kā Līvānos nav dzīvnieku patversmes, suņi tiek vesti uz tuvākajām patversmēm Jēkabpilī un Daugavpilī.

Līvānu novada pašvaldības vides speciāliste Gunita Vaivode stāsta: “Gada laikā mēs dzīvnieku patversmē nogādājam aptuveni 20 klaiņojošus suņus. Tas ir diezgan daudz.”

Noķertie suņi tiek pārbaudīti, bet lielākajā daļā gadījumu viņiem nav mikroshēmas vai arī dzīvnieks nav reģistrēts Lauksaimniecības datu centra Mājas dzīvnieku reģistrā. Tādos gadījumos ir sarežģīti atrast suņa saimnieku, lai viņu sauktu pie atbildības. Dažreiz suņa īpašnieku izdodas atrast, izmantojot sociālos tīklus, bet tādu gadījumu ir maz. No visiem Līvānu novadā noķertajiem klaiņojošajiem suņiem tikai 20 procentiem izdodas atrast saimniekus.

Gunita Vaivode atgādina, ka suņi ir ne tikai jāčipo, bet arī jāreģistrē datu bāzē: “Ļoti bieži mājdzīvnieka īpašnieks domā, ka tad, ja suns ir čipots, tad attiecīgi ir arī reģistrēts, bet vienmēr, kad savu mājdzīvnieku čipo pie vetārsta, ir jāpārliecinās, vai vetārsts viņu ir reģistrējis Lauksaimniecības datu centrā. Tikai tad mājdzīvnieks ir identificējams un mums kā pašvaldībai ir zināms šī mājdzīvnieka īpašnieks.”

Līvānu novada domes saistošajos noteikumos par mājas dzīvnieku reģistrācijas, uzskaites, turēšanas un izķeršanas kārtību noteikts, ka par suņa nereģistrēšanu datu bāzē, kā arī par suņa atrašanos ārpus norobežotas teritorijas bez pieskatīšanas īpašniekam var izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu no 10 līdz 80 eiro. Šogad par šādiem pārkāpumiem Līvānu novadā uzsāktas trīs administratīvās lietvedības.

Sandra Paegļkalne