Līvānos ar jestrām izdarībām svin Aizgavēni jeb Meteņus 10

Jautras aktivitātes norisinājās pie Līvānu Stikla un amatniecības centra. Skolēni kopā ar Līvānu novada folkloras kopām “Ceiruleits” un “Turki” svinēja Aizgavēni. Citviet šos senlatviešu tradicionālos svētkus dēvē par Meteņiem. Tos svin septiņas nedēļas pirms Lieldienām, un tie palīdz gaidīt pavasari un dzīt prom ziemu. Kristīgajā pasaulē Aizgavēnis iezīmē gavēņa sākumu. Lai būtu laba raža un laba veselība, Meteņdienā jeb Aizgavēnī jāievēro virkne rituālu, kas saistās ar jautrām izdarībām.

“Lai būtu lieli kāposti, jāveļ sniegs bumbās,” dažus rituālus nosauc folkloras kopas “Turki” vadītāja Terēzija Rubene. “Lai mugura nesāpētu, jāliek koks uz muguras, uz vēdera jāguļ sniegā un koks jāizviļā pa muguru. Bērni jāmet sniegā, lai viņi nebūtu miegaini vasarā, kad ārā jāstrādā.”

Lai būtu vairāk spēka, Aizgavēnī jārīko spēkošanās sacensības. Līvānieši mērojās spēkiem gan virves vilkšanā, kur katrai komandai bija jāvelk virve uz savu pusi, gan izmantojot slotas. Bija jāsadalās pāros, jāapsēžas viens otram pretī, ar rokām jātur slota un jāmēģina vilkt uz savu pusi tik stipri, lai biedrs apgāztos.

Aizgavēnim raksturīgas arī rotaļas, jautras dziesmas un dejas, kā arī pārģērbšanās, tādēļ arī Līvānu pasākumā netrūka dalībnieku ar interesantām maskām. Aizgavēni sauc arī par Budēļa vakaru, jo tā ir pēdējā diena, kad var iet ķekatās jeb budēļos. Maskošanās simbolizē veselību, spēku un auglību. Savukārt vārds “Meteņi”, iespējams, saistīts ar vārdu “meti”, kā senlatvieši apzīmēja laika griežus. Meteņi bijuši kā laika grieži, jo senajām tautām gadumija bijusi tagadējā februārī. Aizgavēnī kārtīgi jāpaēd, tādēļ arī pasākuma dalībnieki tika cienāti ar siltu putru. Savukārt pasākuma noslēgumā aktivitāšu vadītāji meta gaisā konfektes, lai bērni tās varētu ķert un lasīt.

Sandra Paegļkalne