Līvānieši pārmet Izglītības un zinātnes ministrijai nepārdomātu un ar pašvaldībām nesaskaņotu reformu 0

Līvānu novadā pagājušajā nedēļā notika vairākas sanāksmes par izmaiņām skolu tīklā, tajā skaitā arī Rožupes un Līvānu pamatskolā. Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi reformu piedāvājumu, kura centrā ir skolu tīkla optimizācija. Lai gan kā viens no pamatmērķiem ir izvirzīta kvalitatīvas izglītības nodrošināšana, tieši skolēnu skaits skolā noteikts par galveno kritēriju izglītības iestāžu reorganizācijai. Tiekoties ar skolu kolektīviem pašvaldības vadība atzina, ka skolu jautājums ir smags, jo Līvānu novadā nav sliktu skolu, šeit skolu tīkls ir sakārtots un jebkuras izmaiņas būs sāpīgas.

Andris Vaivods, Līvānu novada domes priekšsēdētājs

“Visi bērni ir mums svarīgi un visiem bērniem jāiegūst izglītība. Visiem bērniem ir jābūt mūsu darba tirgū. Neatkarīgi no līmeņiem, jācenšas protams uz augšu. Nevar tā, ka lauku skolas tagad ir nekvalitatīvi bērni, mēs redzam, kas notiek. Piemēram, no Rudzātiem lielākā daļa iestājas augstskolās un atgriežas.”

Līvānu novada Izglītības pārvalde kopā ar novada speciālistiem ir veikusi detalizētu analīzi par situāciju novada izglītības iestādēs, kur secināts - skolēnu skaits klasēs atsevišķās novada skolās ir nepietiekams. Atbilstoši reformas kritērijiem, sadrumstaloto slodžu un mazo klašu dēļ atsevišķām skolām nav iespējas piesaistīt valsts finansējumu pedagogu algām, lai nodrošinātu skolu tālāku darbu.

Ilze Vanaga, Līvānu novada Izglītības pārvaldes vadītāja

“Cik viens bērns izmaksā mēnesī skolā? Līvānu 1.vidusskolā 94,93 eiro, Līvānu pamatskolā 225,53 eiro, Jaunsilavas pamatskolā – 139,19, Rožupes pamatskola – 174,96, Rudzātu vidusskola – 128,07 un Jersikas pamatskola – 147,1 eiro.”

Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, un tā nebūs noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu pašvaldībai finansējot no sava budžeta. Savukārt par programmu īstenošanu 10.-12.klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai par tām programmām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā izglītojamo skaita kritērijiem, ievērojot noteikto pieļaujamo novirzi, paredz izglītības ministrijas iecere par jauno pedagogu darba samaksas modeli "Programma skolā".

Andris Vaivods, Līvānu novada domes priekšsēdētājs

“Tas ir neprāts. Nu nav maza 100 bērnu skola, ar visu pirmsskolu, nu nav maza. Tas arī jāsaka. Nav maza priekš Latgales, Rožupes, jebkur.”

Patlaban pašvaldības valsts aprēķināto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai sadala izglītības iestādēm atbilstoši pašvaldībā izstrādātai un apstiprinātai mērķdotācijas sadales kārtībai, ņemot vērā vien valsts noteikto zemāko pedagogu darba algas likmi. Tas ļauj, piemēram, uz lielāku skolu rēķina "subsidēt" mazākas skolas. Līvānu novada pašvaldības pārstāvji vairākkārt norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātās izglītības reformas kritēriji ir vienpusīgi, kā arī tie nav pietiekami apspriesti ar pašvaldībām.

Ginta Kraukle, Līvānu novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece

“Mums šajā brīdī visiem kopā jāmēģina kaut ko mainīt, jo reāli paši redzat kāda ir Čakša. Viņa no sava plāna neatkāpsies. Pilnīgi skaidrs. Tur ir nulles numurs. Es biju Saeimā, mēs līdz sešiem vakarā centāmies pārliecināt ieskaidrot. Ministrija nulle. Nulle numurs.”

Ginta Kraukle vērsa arī uzmanību, ka īstenojot skolu reformu, paralēli noteiktajiem kritērijiem par skolēnu skaitu klasēs, ir vēl viens saraksts skolu tīkla reorganizācijai – politiskais, kurš noteic tā dēvētās pieejamības skolas jeb Izglītības iestādes, kuras tiks finansētas neatkarībā no skolēnu skaita, lai nodrošinātu bērniem izglītību konkrētajā vietā.

Ginta Kraukle, Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece

“Kādā veidā politiski ir sadalītas šīs pieejamības skolas, jo ir arī tāds saraksts Latvijā izveidots, kas sadalīts pēc politiskiem kritērijiem, piemēram, Rēzeknes novads, kas ir Vienotības, tur ir Anna Rancāne, nesauksim uzvārdos. Paši saprotiet politiķi ir no partijām. Viņiem ir trīs pieejamības vidusskolas, un pieejamības vidusskola nozīmē, ka klasē var būt arī pieci bērni. Un šāds saraksts Latvijā ir izveidots. Jautājām pēc kādiem kritērijiem. Vai mums kāds ir paprasījis, varbūt jūs arī gribat Rudzātus kā pieejamības vidusskolu?”

Ginta Kraukle norāda, ka daudzi jautājumi neesot pietiekami izvērtēti, piemēram, skolēnu pārvadājumu faktiskie attālumi, kā arī skolu nozīme lauku novadu attīstībā. Tāpat nav ņemta vērā arī skolu reālā sasniedzamība lauku teritorijās, skolu sniegtās izglītības kvalitāte, kā arī vērtēts skolēnu skaits skolā septiņu līdz desmit gadu perspektīvā. Sarunas gan ar Izglītības ministriju pārstāvjiem pašvaldībai ir notikušas, taču sākotnēji nav bijuši noteikti skaidri reformas kritēriji, kā arī nav bijis atgriezeniskās saites no pašvaldības iedzīvotājiem. Novada iedzīvotāji ir devušies piketēt, rakstījuši atklātās vēstules un rosinājuši vairākus balsojumus portālā "manabalss.lv", lai paustu savu viedokli un novērstu Rudzātu vidusskolas slēgšanu. Pašlaik gan izglītības un zinātnes ministrija paužot, ka skolu slēgšanas jautājumu izlemj pašvaldībā, bet realitātē pašvaldība nevar atļauties skolas saglabāt. Kā zināms, cerība mirst pēdējā un skolu direktori joprojām cer, ka izdosies izglītības iestādes saglabāt.

Inga Kūkusiliņa, Rožupes pamatskolas direktore

“Mēs ar lielām cerībām skatamies uz to, ka mēs pastāvēsim, mūsu skola būs. Bērni, vecāki, darbinieki, mēs visi to ļoti vēlamies saglabāt šo skolu, mēs visi esam vietējie. Bērni ir vietējie, kas dzīvo Rožupes pagastā, desmit bērni gan brauc no Līvāniem. Pārsvarā tie ir mūsu pašu bērni, mūsu pagasta bērni. Ir lielākas cerības, ka mēs pastāvēsim. Mēs ļoti ceram, ka pašvaldība nāks mums pretī, uzklausīs gan vecāku viedokli, gan darbinieku, gan skolēnu un mēs būsim.”

Līvānu novada pamatskolā turpinājās pašvaldības diskusija ar skolas kolektīvu par izglītības reformu. Arī šeit sanākušie tika iepazīstināti ar šī brīža situāciju. Tika skaidrots, ka pašreizējā situācijā, kad pašvaldībām ir jāpalielina minimālās algas, jāveido pašvaldības policija, kā arī jāpalielina algas pirmsskolas pedagogiem, vienkārši neesot iespēju uzņemties papildu izdevumus.

Ginta Kraukle, Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece

“Ir izdomāti tādi kritēriji, ko faktiski nevar izpildīt. Pašvaldības ir nostādītas tādā situācijā, ja neko nemainīs Saeimas deputāti šajā plānā, kas faktiski ir neģēlīgs plāns Latvijas lauku iznīcināšanai, tad nebūs cita varianta. Jo kopumā pašvaldība jau šobrīd finansē skolas 2,4 miljoni katru gadu no sava budžeta. Tagad valsts pateikusi, mēs skolotājiem algas nemaksāsim, ja jums nav šo ciparu, skaitļu klasē. Viss. Maksājiet, ja jūs gribat. Un mums jāatrod vēl 800 tūkstoši, kas nozīmē, ka novadā katru gadu vairāk kā 3 miljoni eiro ir jāatrod, lai varētu visu šo stāstu nofinansēt.”

Vairākas ģimenes ir atgriezušās Līvānu novadā no Rīgas, no ārzemēm, jo novadā ir darbavietas un ir skolas, sacīja pašvaldības politiķe. Šo ģimeņu bērni nav dzimuši Līvānos un tādēļ arī netiek ieskaitīti novada demogrāfijas statistikā.Pašlaik ir spēkā normatīvais regulējums, kas noteic, ka minimālais bērnu skaits vidusskolā ir 40 bērni, bet pašlaik ir uzlikts minimālais skaits 120, kas neatbilst reālajai situācijai. Pēc šiem kritērijiem, aplūkojot skolēnu skaitu pierobežas pašvaldībās, jāsecina, ka posmā no Ludzas līdz Balviem vairs nebūs nevienas vidusskolas, jo tās neatbilst skaitliskajiem kritērijiem. Pašvaldības ieskatā, ministrijas kritēriji izveidoti neizpildāmi.

Ginta Kraukle, Līvānu novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece

“Valsts ir mūs uzmetusi, ja jūs gribat, varat uzturēt tās skolas. Tāpēc šī situācija ir ļoti sarežģīta.”

Līvānu pamatskolas kolektīva pārstāvji pašvaldībai lūdza rast iespēju saglabāt skolu vēl vienu vai divus gadus, lai sekmīgi realizētu mazākumtautību pārejas programmu. Līvānu 1.vidusskolas direktors Gatis Pastars aicināja ar sapratni uztvert notiekošo, akcentēja zemos demogrāfiskos rādītājus un aicināja saglabāt savstarpējo sadarbību, reformas dēļ nesastrīdēties novadā citam ar citu, jo visiem te tāpat būs jādzīvo, jāmācās, jāstrādā, arī tad, ja dažas skolas apvienos un to rezultatīvāk darīt komandā.

Gatis Pastars, Līvānu 1.vidusskolas direktors

“Tā ir realitāte. Ko iepriekš priekšsēdētājs ar Gintu teica, mēs esam uz iznīcības robežas. Mūs nīcina ārā. Lauku nebūs. Tā izskatās šobrīd, ja tas viss tiks pieņemts. Mēs varam savā starpā plūkties, cik mēs gribam, bet mūsu vienkārši nebūs. Tā ir reālā situācija.”

Viņš arī atzīmēja, ka pamatskolas ir pamats stiprām vidusskolām un ja tās tiks iznīcinātas, tad cietīs arī vidusskolas, piebilstot, ka ministrijas aprēķini ir tikai cipari, bet tie skar konkrētu cilvēku dzīves.

Gatis Pastars, Līvānu 1.vidusskolas direktors

“Jautājums vai lielais māsterplāns nav zinātnes ministrijai vispār likvidēt vidusskolas, atstās tikai koledžas, paliks vēl kaut kādas mistiskas programmas, tālmācības. Atcerieties, ka ministrijai mēs esam tikai cipari, bet mums šie cipari nozīmē dzīvi šeit uz vietas, mēs esam pašvaldība, mums pašiem jālemj par savu nākotni. Un nebūs labākā risinājuma, būs tā kā mēs izlemsim.”

Viņš aicināja visus apdomāt un nedzīt sevi stresā, jo šobrīd vēl nav zināms kā būtu, ja būtu, norādot, ka tie, kuri vēlas var nākt uz 1.vidusskolu, bet viņa galvenā interese, lai bērni pabeidz skolu iegūst izglītību iekļaujas darba tirgū, jo valstij nevajag bezdarbnieku , bet vajag cilvēku, kuram rūp sava pašvaldība un valsts. Tikšanās reizē Līvānu pamatskolas kolektīva pārstāvji lūdza pašvaldībai rast iespēju vēl gadu vai divus saglabāt mācību iestādi, ļaujot bērniem pabeigt mazākumtautību pārejas programmu.

Ludmila Vucina, Līvānu pamatskolas direktores vietniece izglītības jomā

“Ko mēs gribam. Es esmu pārrunājusi gan ar skolēniem, gan daudziem vecākiem. Protams, pedagoģiskais kolektīvs ar ko mēs runājām. Un ļoti daudz runājām. Mēs prasām. Mēs, Gati, esam gatavi pie jums, to jau es daudzus gadus runāju. Bet iedodiet mums, Jūlija prasīja divus gadus, es kā mācību daļa prasu, lūdzu iedodiet mums vienu gadu pārejai. Trešā, sestā, devītā klase mums vēl iet pēc mazākumtautību programmām. Mēs uzsākām ceturto, septīto. Mums ļoti labas klases. Liels paldies visiem skolotājiem, visi iesaistījās latviskajā vidē. Veidojam. Bērni nepretojas. Bērni malači lasa latviešu grāmatas. Jā viņi strādā, vecāki paldies, atbalsta. Skatamies filmas, runājam, kaimiņi, draugi. Lai mēs varētu pilnvērtīgi mācīties Līvānu 1.vidusskolā, mēs ar mieru, bet mums vajadzīgs laiks, viens gads.”

Savukārt Līvānu pamatskolas direktore, izprotot situāciju, aicināja, ja nepieciešama reforma, lai tā notiek visās skolās, lai nav tā, ka likvidējot Līvānu pamatskolu, tiek risinātas skolēnu skaita problēmas citās skolās.

Klavdija Daukšte, Līvānu pamatskolas direktore

“Bet padomājiet arī par to, ja uz visiem un visus tās izmaiņas skar, tad uz visiem. Lai nebūtu tā, varbūt tāds nelabs būs salīdzinājums. Lai mūsu skola nepaliek par tādu gaļas gabalu, kur viens paņem gurnu, otrs kaut ko vēl, galviņu vai vēl kaut ko, lai salabotu savus kaut kādus caurumus un tās skolas pastāvēs, bet mēs, piedodiet, būsim tā nekā.

Līvānu novada pašvaldība ir nosūtījusi atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, Ministru prezidentei Evikai Siliņai, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijai, lūdzot tikšanos un iespēju pamatot savu viedokli klātienē. Līvānu novada pašvaldībai, pedagogiem un izglītojamo vecākiem nav pieņemams ceļš, kādā veidā valsts virza skolu finansēšanas piedāvājumu, ignorējot pašvaldību attīstības redzējumu un iedzīvotāju vajadzības laukos. Līvānu novada pašvaldības ieskatā ir jāpanāk valsts finansējuma saglabāšana pedagogu algu nodrošināšanai un kvalitatīvu lauku vidusskolu un pamatskolu pastāvēšanai arī tajos gadījumos, kad skolēnu skaits šajās reģionu skolās nav pietiekams.