Likumsargi Jēkabpils senioriem stāsta, kā sevi pasargāt no zagļiem un krāpniekiem 0

Neviens nav pasargāts no sastapšanās ar krāpniekiem, bet sevišķi neaizsargāti ir seniori, kuri biežāk kļūst par krāpnieku upuriem. Lai informētu par drošības pasākumiem, kas jāievēro, lai neiekristu krāpnieku lamatās, Vidusdaugavas NVO centra Dienas centrā “Kopā būt” viesojās Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirkņa darbinieki. Krāpnieki izmanto arvien jaunus scenārijus, kā izvilināt no iedzīvotājiem datus, kas var noderēt naudas izkrāpšanai.

Ar šādu gadījumu saskārusies Velta: “Zvana telefons. Sāk krievu valodā runāt, nosauc vārdu, firmu, no kādas zvana, un saka, ka uz mana vārda paņemts kredīts. Man tagad esot jāraksta atsaukums vai pašai jāierodas Rīgā, Kurzemes ielā 122. Es saku – nē, es nekur nebraukšu. Tad man saka – atveriet datoru, google, ierakstiet nosaukumu. Es atvēru trīs lodziņus, ko viņi prasīja. Pēdējā lodziņā parādījās deviņu ciparu skaitlis. Tad viņi saka – ievadiet pēdējos trīs ciparus. Es sapratu, ka tagad jau vairs nav labi, un teicu – izslēdziet, es neko nedarīšu. Viņa saka – es nevaru atslēgt. Tad es pati mēģināju atslēgt sarunu, bet nevarēju, tad es pilnībā izslēdzu telefonu. Ar to beidzās, vairāk nezvanīja. Dēls manā datorā visu nobloķēja, ar to viss beidzās. Bet rokas man drebēja, biju uztraukusies, ka gandrīz uzķēros.”

Likumsargi uzsver, ka ir jāsāk uzmanīties, ja zvanītājs runā ļoti uzbāzīgi, cenšas uzspiest savu, kā arī steidzina, neļaujot apdomāt un konsultēties ar kādu. Tāpat aizdomas par krāpniecības mēģinājumu ir tad, ja zvanītājs, it kā pārstāvot valsts iestādi, runā krieviski.

Tikšanās dalībniece Lidija stāsta savu pieredzi: “Man uzreiz ir attieksme. Ja sāk runāt krievu valodā, mana atbilde ir – es nesaprotu, runājiet latviski. Parasti šī saruna tiek pārtraukta. Tāda ir mana attieksme pret krāpniekiem, paldies Dievam, man nav bijuši izkrāpšanas gadījumi.”

Daudzi krāpnieki uzdodas par bankas, policijas vai citas iestādes darbiniekiem un mēģina izvilināt bankas datus, personas datus, paroles un kodus.

“Neviena iestāde – ne banka, ne Valsts policija – no cilvēkiem neprasa nekādus datus – ne kartes, ne PIN kodus, ne ID kodus, ne kalkulatora kodus,” uzsver VP ZRP Austrumzemgales iecirkņa prevencijas grupas vecākais inspektors Sergejs Ostrovskis. “Līdz ar to, ja jums kāds cilvēks zvanot stādās priekšā kā bankas darbinieks vai policijas darbinieks un mēģina no jums dabūt kaut kādus datus, tad nesniegt nekādus datus!”

Tāpat senioriem tika atgādināts, ka mājokļa durvis vienmēr jātur aizslēgtas, dodoties prom, jāaizver logi, vērtīgās lietas labāk neturēt koridorā, atslēgas nelikt zem paklāja. Jāizvērtē arī, ko ņemt līdzi, dodoties ārpus mājas.

“Nevajag līdzi nēsāt lielas naudas summas!” uzsver Sergejs Ostrovskis. “Vai nu naudas maku var pazaudēt, vai to kāds var nozagt, atņemt, līdz ar to mēs varam palikt bez iztikas līdzekļiem. Ja mēs kaut kur ejam, varam paņemt līdzi tikai tik daudz naudas, cik mums vajag, vai izmantot maksāšanas līdzekli – kredītkarti. Ar to var samaksāt. Ja mēs to kredītkarti pazaudējam, mēs varam vienkārši to nobloķēt, tad nekāda trešā persona nevar tikt klāt līdzekļiem.”

Ja pazaudēta maksājumu karte vai ir aizdomas, ka krāpniekiem ir radusies pieeja internetbankas datiem, tad uzreiz jāvēršas savā bankā, lai bloķētu pieeju kartei vai kontam.

Senioriem tika sniegti vēl dažādi padomi, kā sevi pasargāt. Sīkāk par to, kā neiekrist krāpnieku lamatās, var uzzināt, izlasot drošības rīcības kodeksu "Septiņi NĒ". Tikšanās noslēgumā klātesošie saņēma dāvanu no policijas – atstarojošos elementus.

Sandra Paegļkalne

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par "Jēkabpils laiks" saturu atbild SIA "Vidusdaugavas televīzija".
#SIF_MAF2023