Leimaņu meteorītam – 160 gadi 0

Leimaņu Tautas namā valdīja mistiska noskaņa – aizvadīts pasākums, kas veltīts nozīmīgam notikumam Latvijas astronomijas vēsturē. 1863.gada 2.jūnijā Leimaņos nokrita meteorīts. Jēkabpils novada iedzīvotājs Kaspars Sēlis izveidojis video, kurā, ņemot vērā vēstures materiālos atrodamo informāciju, inscenēts 160 gadus senais notikums. Filmiņa tika demonstrēta pasākuma apmeklētājiem.

Vēstures liecības vēsta, ka meteorīts nokritis netālu no Žeikaru mājām esošajā pļavā un tai brīdī blakus esot atradies ganu zēns, kurš meties bēgt, domādams, ka kāds uz viņu šauj. Tikai vēlāk atklājies, ka tas nav lādiņš, bet gan meteorīts.

“Leimaņu jeb Bušhofas, jeb Biržu meteorīts lidoja no rietumiem uz austrumiem, redzams tas nebija, bija gaiša diena,” stāsta Meteorītu muzeja vadītājs Kārlis Bērziņš. “Ja būtu nakts, tad, visticamāk, cilvēki to varētu arī redzēt. Šajā gadījumā ļoti plašā teritorijā bija dzirdama spalga, bungām līdzīga skaņa, pēc tam sekoja ne gluži pērkona rībieni, bet tāda rībināšana. Spalgā skaņa ilga apmēram 30 sekundes. Tik liels bija sprādziena vilnis, kuru varēja dzirdēt vairāku desmitu kilometru attālumā no šīs vietas. Meteorīts bija ietriecies zemē, apmēram pusotru pēdu dziļumā izartajā laukā. Tā svars tobrīd bija apmēram 12 mārciņas jeb nedaudz vairāk nekā pieci kilogrami.”

Līdz mūsdienām Leimaņu meteorīts gan nav saglabājies vienā veselumā. Tā daļas atrodas dažādos pasaules muzejos, un pasākuma apmeklētājiem bija unikāla iespēja aplūkot Leimaņu meteorīta fragmentu, kas glabājas Latvijā – Meteorītu muzejā.

Meteorītu muzeja vadītājs Kārlis Bērziņš savā lekcijā skaidroja, ka Leimaņu meteorīts ir vecāks par mūsu planētu: “Šis meteorīts ir tipisks akmens hondrīts, kas ir cēlies Saules sistēmas pirmsākumos, salīpot kopā ar citiem maziem objektiem. Veidojot mazus graudiņus jeb hondras, salīpot kopā ar silikātiem un citiem minerāliem, veidojas kosmiskais akmens. Tā materiāls ir dažāds. Šo meteorītu sastāvā ir dzelzs un niķelis. Ja mēs apskatām vienkāršu zemes oli, tad tur dzelzs klātbūtnes nebūs. Šādu akmens hondrītu tipiskais vecums ir vairāk nekā 4,5 miljardi gadu, bieži vien tie tuvojas 4,6 miljardiem gadu, kas ir Saules sistēmas vecums.”

Vietā, kur pirms 160 gadiem nokrita meteorīts, arī šobrīd ir lauksaimniecības zeme.

To apsaimnieko Žeikaru māju saimnieks Aigars Spēks: “Es dzīvoju savu senču īpašumā, kurš jau arī tajā laikā bija mūsu dzimtas īpašumā. To, ka tur nokritis meteorīts, es zināju jau sen, uzzināju no saviem vecvecākiem. Pārējie kaimiņi to nezināja.”

“Tas ir ļoti interesanti, prieks par tādiem pasākumiem, kuros varam uzzināt kaut ko, kas noticis tepat blakus,” saka pasākuma apmeklētāja Iveta.

Pasākuma apmeklētāja Ilga saka: “Es domāju, ka mūsu senči bija ļoti gudri, ja saprata, ka tas nav parasts akmens. Pasākums bija ļoti interesants. Es no tā maz ko saprotu, bet bija interesanti. Jauki, ka mūsu pusē ir tāds jaunatklājums.”

Līdz šim zināmi tikai četri meteorīti, kas nokrituši Latvijas teritorijā. Bez Leimaņu jeb Biržu meteorīta vēl ir Līksnas, Neretas un Baldones meteorīts. Tomēr zinātnieki lēš, ka šādu kosmosa ķermeņu varētu būt vairāk, tādēļ iedzīvotāji aicināti rūpīgāk apskatīt savās saimniecībās esošos akmeņus. Iespējams, kāds no tiem var izrādīties vēstnesis no vairāk nekā 4,5 miljardus gadu senas pagātnes.

Sandra Paegļkalne