Krustpils pamatskolā tur godā tradīcijas un svin Meteņus 0

Krustpils pamatskola viena no senākajām skolām Jēkabpilī un Jēkabpils novadā. Šajā mācību gadā skolā mācās 207 skolnieki, strādā 23 skolotāji un 8 tehniskie darbinieki.

Vija Stiebriņa, Krustpils pamatskolas direktore

“Krustpils pamatskolai šis mācību gads ir ļoti īpašs, jo mēs skolai svinam 155 gadus pastāvēšanu. Tāpēc skolā tiek organizēti pasākumi, 155 labie darbi. Un skolas galvenā misija ir skola ikvienam, kvalitatīva pamatskolas izglītība un iekļaujošā izglītība. Tāpēc skolā mums ir atvērtas licencētas, akreditētas četras mācību programmas. Un otrs galvenais uzdevums ir – mēs ļoti pievēršam uzmanību cilvēka vērtībām, diciplīnai, pieklājībai. Ļoti nopietni strādājam pie iekšējās kārtības noteikumiem, cienam un cieņā turam skolas vecās tradīcijas un ieviešam jaunas.“

Skola ir to Latvijas 14 pilotskolu skaitā, kas aprobē jauno mācību programmu Eiropas Savienības fondu projektā "Dabaszinātnes un matemātika". Skolā ir izveidojušās tradīcijas, kuru vidū ir minama arī Meteņdienas svinēšana.

“Šodien, šajā skaistajā ziemas dienā sākumskolas klasītes svin Meteņa svētkus. Un šodien ir iespēja ielūkoties, kā mēs to darām.”

Uzskata, ka senlatviešiem gadu mija bijusi Meteņos, tas ir viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām. Meteņu svinēšanas laiki ir dažādi – senāk svinēja 6. februārī, mūsdienās svin septiņas nedēļas pirms Lieldienām. Meteņus arī dēvē par pavasara saulgriežiem.

Krustpils pamatskolas skolēni, svinot Meteņus, mācījās arī šo svētku latviskās tradīcijas. Meteņiem doti dažādi vārdi – tos sauc arī par Vastlāviem, Aizgavēņiem, Lastvāgiem, Skulduriem, Miesmešiem, Miezmežu dienu, Budēļu vakaru, Pīrāgdienu. Meteņi bija budēļu sagaidīšanas diena vai budēļos ejamā diena, jo pēc meteņiem budēļos vairs negāja. Arī daudziem Krustpils pamatskolas skolēniem šodien bija improvizētas budēļu maskas.

Meteņos brauca ciemos – jo tālāk brauca, jo garāki lini tīrumos auga. Meteņi bija īpaši arī ar to, ka ciemos varēja braukt bez uzaicinājuma un pieteikšanās, visi ciemiņi bija gaidīti. Linu garumu varēja ietekmēt arī šļūkšana vai braukšana no kalna – jo tālāk aizbrauca, jo garāki lini.

Meteņos bija īsta bērnu diena, jo tieši bērniem daudz notikumu. Bērni sacentās dažādās veiklības stafetēs, virves vilkšanā un citās jautrās izdarībās. Bērniem noteikti bija jābrauc ar ragavām, jo tālāk no kalna nobrauca, jo labāk. Vēl kāda īpaša Meteņu izdarība – Meteņa dzīšana. Tāpat arī Meteņos tiek kurināts ugunskurs. Meteņos senie latvieši arī vēroja laiku. Ticējums vēsta, ja Metenī palāses pil tā, ka gailis var padzerties, tad gaidāms auglīgs gads.