Kalna pagastā atklāj mežabrāļiem veltītu piemiņas vietu 14

Jēkabpils novada Kalna pagastā, blakus autoceļam Jēkabpils – Aknīste, Lāčplēša dienā tika atklāta piemiņas vieta, kas veltīta traģiskam notikumam 1945.gada 13.februārī. Dimantu mežā nacionālie partizāni bija izveidojuši trīs ziemas bunkurus, viņiem palīdzību sniedza tuvējo māju iedzīvotāji un citi piederīgie. PSRS Valsts drošības ministrija bija uzzinājusi nacionālo partizānu atbalstītājus. Vairākus no viņiem čekisti bija saņēmuši par ķīlniekiem un ar ieroču palīdzību dzina pa priekšu, cerot, ka nacionālie partizāni nešaus un padosies. Tā nenotika. Partizāni atklāja uguni.

“Mēs nevaram noskaidrot, kurš deva pavēli atklāt uguni, noteikti, ka bija kāds vecākais, kas organizēja šo kauju, bet skaidrs ir viens, ka tā bija ļoti sarežģīta izšķiršanās,” skaidro vēsturnieks Haralds Bruņinieks. “Es domāju, ka viņi ļoti labi apzinājās situāciju. Saprata – jebkurā gadījumā priekšā ir nāve, priekšā ir paverdzināšana, žēlastības nebūs.”

Kaujā krita 10 čekas vienības pārstāvji, astoņi nacionālie partizāni un četri ķīlnieki. Partizāni cieta zaudējumus, bet čekai neizdevās ieņemt bunkurus. Dzīvi palikušie partizāni sagaidīja tumsu un atstāja apmetni. Par šo notikumu tagad vēsta stends, kas satur plašu informāciju par kauju.

Vēsturnieks atzīst, ka informācijas iegūšana prasīja aptuveni 20 gadus: “Latvijas Nacionālais arhīvs deva lielāko daļu informācijas, pēc tās tika meklēti radinieki, kuri deva liecības un vizuālos avotus. Protams, palīdzēja arī mutvārdu atmiņas. Man izdevās iegūt ļoti svarīgu mutvārdu avotu no kaujas dalībnieka Elmāra Tuņķeļa. Viņš tobrīd vēl bija dzīvs, dzīvoja Rīgā. Viņš atstāja ļoti interesantas atmiņas, raksturojot pašu kauju un valsts drošības orgānu karaspēku. Viņš raksturoja, kā viņi uzbruka, kā tika mestas granātas bunkurā, kā nacionālie partizāni aizstāvējās.”

Pēc Dimantu meža kaujas nacionālo partizānu apzīmēšanai radās sinonīms “mežabrāļi” – vārds, ko lieto joprojām.

“Tieši pēc šīs kaujas, kad partizāni guva būtiskus zaudējumus, viņi sapulcējās kopā, pieminēja savus kritušos, iekšēji jutās kā brāļi,” stāsta Haralds Bruņinieks.

Piemiņas vieta un informatīvais stends tapis ar Jēkabpils novada pašvaldības finansiālu atbalstu.

Sandra Paegļkalne