Jēkabpils vecticībnieki prezentē gavēņa ēdienus Mājas kafejnīcu dienās 0

Mājas kafejnīcu dienas ir akcija, kuras laikā ikviens var prezentēt savas kulinārijas prasmes, pārvēršot savu saimniecību, uzņēmumu vai biedrības telpas mājīgā kafejnīcā. Tā ir iespēja arī iepazīstināt plašāku sabiedrību ar savu ikdienas nodarbošanos. Pirmo reizi akcijā piedalījās Jēkabpils Vecticībnieku draudze.

Vecticībniekiem ikviena ēdienreize sākas un beidzas ar lūgšanām, tādēļ arī Mājas kafejnīcu dienās, ko piedāvāja Jēkabpils Vecticībnieku draudze, apmeklētāji pirms ēdienu baudīšanas vienojās nelielā lūgšanā. Dalība akcijā ir viens no veidiem, kā draudze sadarbībā ar Baltijas Vecticībnieku biedrību ļauj ielūkoties savas ticības aizkulisēs.

“Mani pirms gada nedaudz šokēja, ka daži Jēkabpils iedzīvotāji teica – mēs nemaz nezinājām, ka mums te blakus ir vecticībnieki,” stāsta Baltijas Vecticībnieku biedrības vadītājs Dmitrijs Ščegoļevs. “Tas nozīmē, ka mēs dzīvojam kā paralēlajās pasaulēs. Mūsu uzdevums, sākot ar šo projektu, ir šo sienu kaut kādā veidā lauzt, un šī ēdienreize, manuprāt, ir ļoti labs ledlauzis.”

Mājas kafejnīcu dienas norisinājās laikā, kad vecticībniekiem ir viens no gada lielajiem gavēņiem, tādēļ apmeklētājiem tika pasniegti ēdieni, kas nesatur olas, gaļas un piena produktus, kā arī zivis.

“Gavēnis – tas ir ierobežošanas laiks, kad attīrās organisms,” skaidro Jēkabpils Vecticībnieku draudzes pārstāve, pavāre Anda Ivanova. “No ēdienkartes tiek izslēgtas pat zivis. Šajā gadījumā Dievmātes gavēnis ir viens no stingrajiem gavēņiem, kad arī zivis nedrīkst ēst. Mēs principā visu darām pēc kalendāra, kur ir viss norādīts – kad var ēst gaļu, kad var ēst zivis, kad var ēst ar augu eļļu, kad var bez eļļas. Par gavēņa laiku cilvēkiem ir tāds priekšstats, ka gavētāji bezmaz vai badā mirst, bet tā nav.”

Saimnieces teikto apliecina bagātīgi klātais galds, uz kura bija svaigu kāpostu zupa, putraimu zupa ar tomātiem un burkāniem, miežu biezputra ar apceptiem dārzeņiem, dažādu veidu salāti, burkānu kekss un daudzi citi ēdieni. Maltītes laikā klātesošie varēja iepazīt vēl vienu vecticībnieku tradīciju – pamācību lasīšanu no īpašas grāmatas.

“Šajā grāmatā katrai dienai ir kaut kādas pamācības – vai nu par svēto dzīvi, vai citas,” skaidro Jēkabpils Vecticībnieku draudzes priekšsēdētājs Jevgēnijs Anohins. “Šoreiz es izlasīju divas, bet tur bija vairākas. Agrāk, kad kopā ēda, tad vienmēr lasīja šo pamācību, lai cilvēki mazāk runātu, lai vairāk klausītos pamācības.”

Mājas kafejnīcu dienu pasākumā varēja uzzināt arī citus vecticībnieku ēšanas paradumus, piemēram, daudzi ticīgie nekad neapmeklē kafejnīcas un arī, dodoties ceļojumā, ņem līdzi savus ēdienus un traukus.

Sandra Paegļkalne