Jēkabpils reģionālajai slimnīcai reformas rezultātā nav gaidāms pakalpojumu klāsta samazinājums 2

Veselības ministrijas iecerētā slimnīcu tīkla reforma neparedz negatīvas pārmaiņas Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Plānots, ka ārstniecības iestādē pakalpojumu klāsts palielināsies nevis samazināsies.

“Viss pakalpojumu klāsts, ko mēs šobrīd nodrošinām, tai skaitā arī slimnīcas līmenis, tiek saglabāts esošais. Tātad mēs turpinām būt viena no septiņām ceturtā līmeņa reģionālajām slimnīcām. Mēs saglabājam absolūti visu šobrīd sniedzamo pakalpojumu klāstu,” skaidro Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ervīns Keišs.

Ministrija arī paredzējusi, ka slimnīcai ir jāpalielina pakalpojumu klāsts, ieviešot jaunus plānveida pakalpojumus – endoprotezēšanu. Ministrija pieprasījusi izstrādāt pārskatu, kā ir plānots jauninājumu ieviest dzīvē. Galvenais izaicinājums, lai to īstenotu, ir piesaistīt personālu.

“Jau šobrīd mēs esam piesaistījuši trīs speciālistus, kuri ikdienā piedalās dežūrgrafika nodrošināšanā un vienlaikus savā pamata darba vietā – citā ārstniecības iestādē – viņi ikdienā veic manipulācijas – operē gūžas, ceļus un veic endoprotezēšanu,” stāsta Ervīns Keišs. “Loģiskākais veids, kā risināt šo jautājumu, ir veikt sarunas ar šiem speciālistiem un motivēt viņus pievienoties mūsu ārstniecības iestādei.”

Personāla trūkums ir tikai viena no Jēkabpils reģionālās slimnīcas problēmām. Otra problēma ir finansiālais stāvoklis. Pārskats par šā gada pirmajiem sešiem mēnešiem liecina, ka ārstniecības iestādei ir zaudējumi vairāk nekā 1 350 321 eiro apmērā. Slimnīcas valde skaidro, ka viens no iemesliem ir valsts finansējuma samazināšanās – salīdzinot ar pagājušā gada sešiem mēnešiem, šogad slimnīca saņēmusi par aptuveni diviem miljoniem eiro mazāk. Tāpat iemesls ir kovida piemaksu likvidēšana un stacionēto pacientu skaita samazināšanās.

Skaidro Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Kaspars Čanders: “Kovida laikā absolūti neskaitīja vidējo pacientu skaitu, kas ārstējās slimnīcā. Finansējums tika noteikts tāds, kāds tas bija 2019.gadā. Tik, cik 2019.gadā bija apkalpoti stacionāra pacienti, tāds finansējums bija visus šos gadus. Plus vēl tika dota klāt kovida nauda – milzīgi kovida maksājumi, lai ārsti varētu strādāt virsstundas, lai visi būtu apmierināti, lai tiktu apkalpots kovida pacientu pieplūdums. Pagājušogad šis finansējums tika noņemts un slimnīca atgriezās pie iepriekšējā finansēšanas modeļa. Bet kas bija noticis? Pa šiem gadiem – no 2019. līdz 2022.gadam – reģionālajā slimnīcā radies milzīgs pacientu skaita kritums. Gadā par 3000 pacientu mazāk, tas ir par trešdaļu mazāk. Tas nozīmē, ka nodaļa strādā pilnā apjomā, personāls strādā pilnā apjomā, algas visi saņem pilnā apjomā, bet šo pacientu vienkārši ir krietni mazāk.”

Ārstniecības iestāde cenšas bez vajadzības pacientus nestacionēt, bet gan uz dažām stundām ievietot observācijas gultā uz novērošanu. Gadījumā, ja ārstēšana iespējama ambulatori, pacientu palaiž mājās. Šāda prakse ir ērtāka pacientam, bet finansiāli neizdevīgāka slimnīcai, jo no valsts šobrīd lielāks finansējums tiek saņemts par stacionēto pacientu ārstēšanu. Valdē gan skaidro, ka ministrija šobrīd apsver iespēju palielināt finansējumu tieši observācijai Uzņemšanas nodaļā. Lai uzlabotu finansiālo stāvokli, slimnīca jau veikusi dažādas aktivitātes, kas samazina izdevumus, piemēram, samazinājusi darbinieku skaitu administrācijā un saimnieciskajā daļā, pārskatījusi līgumu ar ārpakalpojumu sniedzēju, panākot izdevīgākus noteikumus. Tāpat, ja ir iespēja, slimnīca iepērk lētākus medikamentus, kas ir līdzvērtīgi dārgākajiem, ir pārtrauktas Perinatālās aprūpes centra mājas dežūras, kā arī ieviestas korekcijas piemaksu aprēķina metodikā. Vislielāko ekonomiju – 297 tūkstošus eiro ir radījusi darbinieku virsstundu samazināšana, pieņemot jaunus darbiniekus un optimizējot darba organizāciju. Kopumā aprēķinātā ekonomija, kas ir panākta šogad, ir 1 257 710 eiro.

Sandra Paegļkalne

#SIF_MAF2023