Jēkabpils novadā pērn reģistrēti 253 ugunsgrēki 8

Jēkabpils novadā 2022.gadā reģistrēti 253 ugunsgrēki. Lielākā daļa – 155 notikuši Jēkabpils pilsētā. Ugunsgrēkos pērn gāja bojā divi cilvēki, cietuši – četri, bet izglābti – pieci cilvēki. Gada laikā ugunsdzēsēji veikuši arī daudz glābšanas darbu – Jēkabpils pilsētā 118, bet pārējā novadā – 100. Statistika par Zemgali kopumā liecina, ka 2022.gadā ir samazinājies ugunsgrēkos bojā gājušo skaits. Zemgales reģionā ugunsgrēkos gāja bojā 12 cilvēki, kas ir par trim mazāk nekā gadu iepriekš. Tomēr ir palielinājies ugunsgrēkos cietušo skaits – Zemgalē tie bija 30 cilvēki, kas ir par sešiem vairāk nekā 2021.gadā.

“No vienas puses aizvadīto gadu varam vērtēt pozitīvi, jo samazinājies ugunsgrēkos bojā gājušo skaits,” saka VUGD priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš. “Tajā pašā laikā redzam, ka lielu daļu šo traģisko nelaimju varēja novērst, ja vien cilvēki būtu uzmanīgāk rīkojušies ar uguni, parūpējušies par dūmu detektora uzstādīšanu savā mājoklī, saveduši kārtībā apkures iekārtas, nelietojuši bojātas elektroierīces utt. Apmēram 60% ugunsgrēku izceļas cilvēku neizmanības dēļ, un šo ugunsgrēku varētu nebūt, ja cilvēki būtu apdomīgāki, piesardzīgāki. Diemžēl nevar nepieminēt arī alkohola lietošanu kā apstākli, kas veicina traģisku ugunsgrēku izcelšanos.”

VUGD Zemgales reģiona pārvaldes ugunsdzēsēji glābēji 2022. gadā devās uz 3044 notikumiem, no kuriem 1153 bija ugunsgrēki, 1473 glābšanas darbi, bet 418 izsaukumi bija maldinājums. Glābšanas darbu skaits pēdējos sešos un arī aizvadītajā gadā turpināja pieaugt, bet maldinošo izsaukumu skaits samazinājās.

Kopumā Latvijā 2022. gadā ugunsdzēsēji glābēji devās uz 20 845 izsaukumiem, no tiem 6 777 izsaukumi bija uz ugunsgrēkiem, 248 – uz meža ugunsgrēkiem, 10 161 uz glābšanas darbiem, bet 3 659 bija maldinājumi. Aizvadītajā gadā ugunsgrēkos gāja bojā 74 cilvēki, kas ir mazākais gadā reģistrēto ugunsgrēkos bojāgājušo skaits. Savukārt, ugunsgrēkos cieta 257 cilvēki, kas ir tikpat, cik gadu iepriekš, bet 369 cilvēki izglābti.

Samazinājies ugunsgrēku skaits mājokļos un lauksaimniecības objektos, bet pieaudzis nedzīvojamās ēkās – pirtīs, saimniecības ēkās, kā arī publiskās un ražošanas ēkās, transportlīdzekļos un noliktavās.

Glābšanas darbos visā Latvijā izglābti 518 cilvēki, no tiem, pēc ceļu satiksmes negadījumiem izglābti 146 cilvēki, mežā vai purvā – 65, uz ūdens un ledus – 79 cilvēki. Lielākā daļa glābšanas darbu bija saistīti ar dažāda veida tehnisko palīdzību (nolūzušu koku novākšana, bojātu konstrukciju noņemšana, ceļa braucamās daļas sakārtošana pēc avārijām), cilvēku glābšanā pēc ceļu satiksmes negadījumiem, uz ūdens un ledus, mežā vai purvā, kā arī sniedzot atbalstu citiem operatīvajiem dienestiem.

VUGD priekšnieks O.Āboliņš skaidro: “Šogad turpināsim īstenot dažādus informatīvos pasākumus, lai paaugstinātu iedzīvotāju zināšanas un izpratni par drošu rīcību, kas palīdz novērst negadījumus, kā arī pareizu rīcību, ja negadījums tomēr noticis. Viens no uzsvariem noteikti būs uz dūmu detektoru nepieciešamību mājoklī, jo vēl joprojām tikai katrā trešajā mājoklī, kurā izcēlies ugunsgrēks, ugunsdzēsēji glābēji dzird skanam brīdinošo dūmu detektora signālu. Savukārt ugunsgrēkos, kuros pērn cilvēki gāja bojā, vairumā gadījumu dūmu detektors mājoklī nebija uzstādīts. Mūsu pieredze rāda, ka tajos mājokļos, kuros ir uzstādīts dūmu detektors, ugunsnelaime visbiežāk beidzas ar izbīli un materiālajiem, nevis cilvēku zaudējumiem.”