Jēkabpils novada Galvenajā bibliotēkā skatāma izstāde “Jēkabpilī ziemojošie putni" 0

Jēkabpils novada Galvenajā bibliotēkā atklāta Gitas Losānes foto izstādē “Jēkabpilī ziemojošie putni”.

Gita Losāne, fotogrāfe

“Šī ir mana pirmā fotoizstāde ar putniem. Tā ir mana aizraušanās brīvajā laikā, mana atpūta. Pirms deviņiem gadiem iegādāta spēcīga kamera ar kuru var šos putnus redzēt tuvāk nekā ar aci. Līdz ar to varu nofotografēt, literatūrā atrast, kas tas par putnu. Protams, manas zināšanas nav pilnīgas, visus Latvijas putnus es nepazīstu, bet ar katru gadu iepazīstu arvien vairāk, īpaši nofotografējot.”

Gita atzīst, ka sevi par profesionālu fotogrāfi neuzskata, darbojoties amatierlīmenī, darot to, kas patīk, kas sagādā prieku. Kamera viņai ir instruments ar kuru putnus ieraudzīt tuvplānā, jo ne vienmēr tiem iespējams pieiet klāt pietiekami tuvu. Ar savām putnu fotogrāfijām viņa regulāri dalās internetā, sociālajā vietnē Facebook. Lai vēl vairāk iepazītu putnus, viņa ir iestājusies Latvijas Ornitoloģijas biedrībā un apmeklē tās rīkotus pasākumus. Par savām veiksmīgākajām fotogrāfijām viņa stāsta kā par piedzīvojumu.

Gita Losāne, fotogrāfe

“Ļoti jauks piedzīvojums bija pagājošogad, tieši lakstīgalu dziedāšanas laikā. Lakstīgala līdz šim man bija tāda neveiksmīga bilde. Līdz ar to, ka no pagājušā gada ir tāda stiprāka kamera, iekārtojos fotogrāfēt lakstīgalu, un labi sanāca. Taču lakstīgala izrādījās nebija mans lielākais guvums, es šeit pat Jēkabpilī, Daugavsalā diezgan veiksmīgi notografēju griezi, kuru pati ar savu aci es nekad nebiju redzējusi. Mēs visi viņu dzirdam, bet viņa ir reti pamanāms putns, ļoti veikls, kurš slēpjas. Parasti mēs viņu tikai dzirdam. Man sanāca lieliskas fotogrāfijas, es teiktu, pagājušā gada pats pats labākais.”

Lakstīgalas un griezes fotogrāfiju šajā izstādē nav, jo šeit redzami Jēkabpilī ziemojošie putni. Gita atzīst, ka mīl kustību un putnus fotografē pastaigu laikā, slēpnī reti sēd.

Gita Losāne, fotogrāfe

“Gaidījusi? Laikam speciāli praktiski necik, jo esmu kustīgs cilvēks, man uz vietas sēdēt nepatīk, slēpņos arī noteikti tas nebūs mans. Es dodos pastaigās un tad uz skaņu, uz kustību, ja vajag paciešos, pagaidu, paklausos, varbūt tas putns pagriezīsies vairāk uz manu pusi, bet tā noteikti maksimums ir pusstunda vienā vietā, ja tur ir, ko noķert, bet tā viss ir pastaigas kustībā, ar mazām pauzītēm, ja ir ko vērts fotogrāfēt.”

Gita atzīst, ka ar putniem sadraudzēties un panākt, ka tie uzticas, neaizlido nav viegli. Tikai retu reizi, kāds no tiem ļaujot sevi aplūkot tuvāk vai panākot pretim, izrādot interesi par fotogrāfi. Galvenais, kas fotosesijas laikā ir jāievēro – klusums. Tāpēc fotomedībās viņa dodas viena, citādi labus kadrus nenoķert. Deviņu gadu laikā Gitai sakrājies ļoti daudz Jēkabpilī un pilsētas apkārtnē mītošo putnu fotogrāfijas. Tāpēc bijis grūts uzdevums atlasīt no visām 32 šai izstādei, kas bibliotēkā būs skatāma līdz februāra beigām.