Jēkabpilieši lūdz nenojaukt baronu Korfu laikā būvētu caurteku 25

Jēkabpilī šobrīd norisinās Zīlānu ielas atjaunošana. Iela šķērso Zaķu gravas upīti, un šīs upītes caurteka, pēc Jēkabpils novadpētnieku teiktā, ir nozīmīgs kultūrvēstures objekts. Tā būvēta 19.gadsimta beigās, bet ievērības cienīgs ir ne tikai būves vecums, bet arī mūrēšanā izmantotie materiāli.

“Pirmajā uzmetienā paskatoties uz šo caurteku, tā nemaz tik skaista neizskatās, bet tas tikai tāpēc, ka gali ir piebūvēti vēlākajos gados,” stāsta novadpētniece Sarmīte Ozoliņa. “Iekšpusē ir vēsturiskā, apaļā velve, kas būvēta baronu fon Korfu laikos, no Korfu cepļa ķieģeļiem. Pamatos iebūvēti tēstie laukakmeņi četrās rindās.”

Caurtekas būvniecība saistās ar Zīlānu dzelzceļa stacijas pirmsākumiem, jo, lai būvētu dzelzceļa staciju, bija nepieciešams novadīt ūdeņus no teritorijas. Šim nolūkam tapa Zaķu grava un caurteka.

“Baronu Korfu pilī tolaik dzīvoja no Polijas atbraukušie dzelzceļa inženieri, un pilnīgi loģiski, ka barons fon Korfs viņiem piedāvāja vietējos materiālus,” skaidro Sarmīte Ozoliņa. “Notika šāda sadarbība. Mēs redzam, cik apbrīnojami labi šie ķieģeļi ir samūrēti. Mēs tikko bijām tur iekšā, un viens otrs pat izteica šaubas, vai tiešām tas ir 120 vai pat vairāk gadus stāvējis un tur nekas nav remontēts.”

Novadpētnieki aicināja pašvaldības pārstāvjus uz tikšanos, lai izskaidrotu caurtekas nozīmību. Pašvaldībā skaidro, ka sākotnēji būvi bija paredzēts demontēt, jo ir nepieciešams paplašināt ielu, izbūvējot veloceliņu, kas tur iepriekš nav bijis. Tagad vietvarā sola meklēt risinājumus, un pirmais darbs būs caurtekas tehniskā stāvokļa izvērtējums.

“Tuvāko divu nedēļu laikā būs eksperta slēdziens, tiks veikts apsekojums, piesaistot jomā pieredzējušu ekspertu,” stāsta Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Kārlis Stars. “Skatīsimies, ko var izdarīt. Pārrunājām arī iespējamās izmaiņas būvprojektā, lai nevajadzētu demontēt. Varbūt var pagarināt šo galu par kādiem trīs metriem, varbūt to veloceliņu un ietvi var pievirzīt tuvāk ielai, izbūvējot aizsargbarjeru starp braucamo daļu un veloceliņu.”

Jēkabpils novadpētnieki pauž cerību, ka pašvaldībai izdosies rast risinājumu un saglabāt kultūrvēsturisko objektu.

Sandra Paegļkalne