Jēkabpilī svinīgi atklāj Tvaika ielas katlu māju 0

Ar svinīgu lentes griešanu Jēkabpilī tika atklāta jaunā biomasas katlu māja Tvaika ielā. Pasākumā piedalījās vietējās pašvaldības, SIA “Jēkabpils siltums” pārstāvji un citi projektā iesaistītie, kā arī klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. Viņš pozitīvi vērtē jaunu katlu māju būvniecību reģionos.

“Šis ir ļoti labs piemērs, jo mēs redzam blakus veco un jauno – kāda ir starpība,” saka ministrs. “Ja mēs runājam par pilsētas attīstību, tad jādomā arī tādā virzienā. No klimata jomas katlu māja ļoti labi parāda, ka zaļais virziens dod tos pienesumus. Tas tiešām ir tā vērts, lai uz to ietu.”

Tvaika ielas jaunajā katlu mājā apkure tiek ražota, izmantojot šķeldu. Katlu māju būvēja SIA “Mapri būve”. No Austrijas piegādātā apkures katla jauda ir astoņi megavati, tāpat uzstādīts dūmgāzu kondensators ar divu megavatu jaudu, biomasas padeves sistēma, kā arī elektrostatiskais filtrs un citas palīgiekārtas. Lai gan pirmā uguns jaunajā katlu mājā iedegās jau pagājušā gada rudenī, pēdējās formalitātes tika nokārtotas nesen.

“Organizatoriskie pasākumi, lai noorganizētu šādu atklāšanu, arī prasa laiku – tas ir viens,” stāsta SIA “Jēkabpils siltums” valdes loceklis Raits Sirmovičs. “Otrs – neskatoties uz to, ka viss darbojās, vēl nebija saņemti visi maksājumi no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, vēl nebija noformēta līdz galam B kategorijas izmešu atļauja, bet tagad tas viss ir. Tagad ir īstais laiks, kad pielikt punktu un atklāt katlu māju. Arī laiks ir patīkamāks.”

Uzņēmumā SIA “Jēkabpils siltums” skaidro, ka jaunā katlu māja darbojas bez problēmām, arī darbinieki ir apguvuši tehniskās nianses. Jēkabpilī kopumā pērn tika uzbūvētas divas jaunas katlu mājas, bet novada pagastos vēl ir daudz mazo katlu māju, kuras ir novecojušas un būtu jāatjauno. Ministrijā pagaidām nesola konkrētas atbalsta programmas šim mērķim.

“Mēs ejam pakāpeniski,” skaidro Kaspars Melnis. “Es negribu solīt, jo tagad izejam cauri programmām, kuras mēs gribam palaist. Un tad ir lielais jautājums, ko mēs pēc tam gribam runāt jau ar nozares, ar katlu māju pārstāvjiem, – ko mēs gribam redzēt? Vai mēs tās mazās katlu mājas pārtaisām atkal uz jaunu katlu māju? Vai skatāmies uz jaunākajām tendencēm, pieņemsim, lieljaudas siltumsūkņiem? Jāskatās, kāda ir iespēja, jo tur ir citas temperatūras. Tas ir jautājums, ko man gribētos redzēt kopā ar pašvaldībām, ar industriju, cik tas ir potenciāli iespējams un kādi ir ieguvumi. No klimata viedokļa tas būtu vēl labāk. Jautājums, vai arī sabiedrībai būtu vēl labāk.”

Kā viena no jaunās šķeldas katlu mājas priekšrocībām jēkabpiliešiem tika solīta tarifa samazināšana. Šobrīd Jēkabpilī ir viens no zemākajiem siltumenerģijas tarifiem valstī – 60 eiro 79 centi par megavatstundu, bet vēl nav zināms, vai tas paliks tikpat zems arī jaunajā apkures sezonā.

“Katlu māja prasīja to, ka mēs iedzīvojāmies zināmos parādos,” saka Raits Sirmovičs. “Valsts kases aizņēmums būs jāatdod. Kas cits atdos, ja ne iedzīvotāji kopā ar mums?”

Projekta izmaksas bija vairāk nekā astoņi miljoni eiro, no kuriem 61 procents ir SIA “Jēkabpils siltums” līdzfinansējums. Lai īstenotu projektu, SIA “Jēkabpils siltums” ar Valsts kasi noslēdza aizdevuma līgumu uz 30 gadiem.

Sandra Paegļkalne