Jēkabpilī notiek genocīda atceres brīdis 0

Ar atceres pasākumu 14.jūnija parkā Jēkabpilī tika pieminēti 1941.gada 14.jūnija skaudrie notikumi, kad bez iepriekšēja brīdinājuma un tiesas sprieduma kopumā vairāk nekā 15 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju padomju okupācijas vara izveda uz PSRS soda nometnēm un piespiedu izsūtīšanas vietām. No Jēkabpils tās bija 43 ģimenes.

Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Kārlis Stars, uzrunājot klātesošos, sacīja: “No Krustpils stacijas šajā dienā aizgāja 57 vagoni projām uz Sibīriju. Lielākā daļa no šiem Latvijas iedzīvotājiem palika svešumā, ļoti liela daļa neatgriezās. Ir pagājuši gandrīz 100 gadi, un, ja skatāmies, kas notiek tagad, nekas nav mainījies. Padomju savienības mantiniece Krievija turpina imperiālistisko, asiņaino politiku un veic neiedomājamas zvērības Ukrainā. Ar cieņu noliecot galvu, atcerēsimies mūsu senčus, kas tika represēti, bet arī sargāsim svarīgāko, kas mums ir, – šīs mazās mūsu valstis, mūsu ģimenes.”

Atceres pasākumā piedalījās gan Jēkabpils novada pašvaldības vadība un darbinieki, gan citi iedzīvotāji, kavējoties stāstos par 82 gadus senajiem notikumiem.

Latvijas Politiski represēto apvienības Jēkabpils nodaļas valdes priekšsēdētāja Gaida Rautiņa savā uzrunā sacīja: “Vīrus un tēvus atdalīja atsevišķos vagonos. Ģimenēs stāstīja, ka gala stacijās viņi satiksies, bet tā nenotika. Vīrieši nokļuva soda nometnēs, kopā 22 nometnēs. Izdzīvoja tikai retais. Deportācija lielā mērā ietekmēja sievietes. Esot atšķirtām no saviem vīriem, uzņemoties visas rūpes par bērniem un vecākiem, viņām ar visiem iespējamajiem līdzekļiem bija jācīnās par fizisko izdzīvošanu, tālu prom no ierastās vides jāaudzina bērni, jāspēj veidot ģimenes sajūta, jāpārdzīvo daudzas fiziskās un morālās ciešanas. Šobrīd notiekošais karš Ukrainā nav vēsture, bet notiek tagad. Deportācijas notiek arī šodien. To neaizmirsīsim, sargāsim savu zemi un atbalstīsim Ukrainu!”

Pēc uzrunām klātesošie nolika ziedus un svecītes pie pieminekļa represiju upuriem 14.jūnija parkā.

Sandra Paegļkalne