Jēkabpilī divos posmos norakts Daugavas aizsargdambis 0

Jēkabpilī turpinās pilsētas vēsturē vērienīgākais būvniecības process – Daugavas aizsargdambja atjaunošana. Ņemot vērā pagājušā gada rūgto plūdu pieredzi, tiek stiprinātas dambja nogāzes, kā arī izbūvētas pretplūdu sistēmas. Šobrīd būvdarbu gaitā divos posmos dambis ir pilnībā norakts. Būvnieki ir radījuši vēsturisku skatu. Var redzēt slāņus, no kā sastāv dambis, kura būvniecība tika sākta pēc 1981. gada plūdiem.

“Var lieliski redzēt, kā ir veidojies Jēkabpils pilsētas aizsargdambis un kas tam ir apakšā,” stāsta SIA “Jēkabpils PMK” būvdarbu vadītājs Jānis Dimants. “Mēs esam sasnieguši dolomīta slāni. Virs dolomīta slāņa ir māla slānis, un virs māla slāņa ir veidotais uzbērums. Tālāk varam redzēt arī veco asfaltu, kas bija tad, kad aizsargdambja nebija. Šis bija Pļaviņu ielas vecais asfalts.”

Būvnieki Daugavas aizsargdambi norakuši divās vietās – pie Strūves parka un Vārpu ielā. Uzņēmumā SIA “Jēkabpils PMK” skaidro, ka tas tiks darīts kopumā piecās vietās ar mērķi izveidot pretplūdu sistēmas.

“Visā dambja garumā pilsētas robežās – 5,2 kilometru garumā dambja sausajā nogāzē būs izbūvēta drenāža. Drenāža būs paredzēta, lai pārķertu gruntsūdeņus, kas tek cauri dambja ķermenim, un novadītu tos Daugavā ne caur dambja ķermeni,” skaidro Jānis Dimants.

Apjomīgākās pretplūdu sistēmas paredzētas divās vietās – pie Strūves parka un Viestura ielas galā. Konstrukcija būs veidota ar 30 centimetru biezām dzelzsbetona sienām, un tās augstums būs aptuveni astoņi metri, no kuriem lielākā daļa nebūs redzama, jo atradīsies dambja iekšienē.

Sistēma būs ļoti jaudīga – stāsta “Jēkabpils PMK” būvdarbu vadītājs Jānis Dimants: “Ja ziemas periodā nostrādā pretvārsts jeb klape, šie ūdeņi ar sūkņiem, kas ir ļoti jaudīgi – 600 litri sekundē, tiks sūknēti atpakaļ uz Daugavu, tādā veidā nodrošinot, ka dambja piekāje un dambja ķermenis būs vienmēr sauss. Gruntsūdeņi to nemitrinās.”

Savukārt mazās pretplūdu sistēmas sastāvēs no divām akām – viena savāks ūdeni un otra plūdu gadījumā neļaus ūdenim nokļūt aiz dambja. Iedzīvotājiem nav jāuztraucas, jo pēc konstrukciju izbūves caurumi tiks aizbērti. Tāpat būvnieks uzsver, ka pretplūdu sistēmas netraucēs cilvēkiem pārvietoties pa dambi, jo tās būs pavirzītas uz sausās nogāzes pusi.

Būvobjektā ir liela rosība. Ik dienu darbos ir iesaistīti vidēji 70 līdz 80 strādnieki – ne tikai no “Jēkabpils PMK”, bet arī no apakšuzņēmumiem. Objektā šobrīd ir pārstāvētas kopumā astoņas būvfirmas. Līdztekus pretplūdu sistēmu izbūvei darbinieki stiprina dambja nogāzes. Sausajā nogāzē tiks ieklāts ģeotekstils un atjaunots zemes slānis, bet slapjo nogāzi veidos daudz vairāk slāņu.

“No slapjās puses tā ir vāji filtrējošā minerālgrunts, kurai filtrācijas koeficients ir zem 0,5 metriem diennaktī,” par slāņiem, kas tiek veidoti, stāsta Jānis Dimants. “Tālāk ir bentonītmāla paklājs, kurš aiztur ūdeni. Saskaroties ar ūdeni, tas uzbriest un nelaiž ūdeni cauri. Tad atkal ir vāji filtrējošā minerālgrunts, pēc tam – ģeotekstils un tad atkarībā no lokācijas – akmeņu krāvums vai betona virsma.”

Vienlaikus projekts paredz gar dambi esošās Pļaviņu ielas atjaunošanu. Šobrīd tiek izbūvēta drenāža un spiedkanalizācija, bet vēl paredzēts pārbūvēt daļu siltumtrases, kā arī vājstrāvu un apgaismojuma tīklus. “Jēkabpils PMK” skaidro, ka šogad plānots paveikt ar dambja drošību saistītos darbus, bet nākamgad – veidot rekreācijas un vides objektus.

Daugavas aizsargdambja būvdarbu līgums ir dārgākais Jēkabpils vēsturē. Līgumcena ir vairāk nekā 16,9 miljoni eiro, ko finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, valsts un pašvaldība.

Sandra Paegļkalne

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu sižeta “Jēkabpilī divos posmos norakts Daugavas aizsargdambis” saturu atbild SIA “Vidusdaugavas televīzija”.

#SIF_MAF2024