Jūsu pārlūks ir novecojis, līdz ar to šīs lapas pilnvērtīga funkcionalitāte nebūs pieejama!
/ 31.07.2024 14:57

Jānis Lācis: man ņemt nepatīk, man patīk vairāk dot! 0

Jānis Lācis: man ņemt nepatīk, man patīk vairāk dot!
Skatīt video

Notikumu iemūžināšana fotogrāfijās ir ļoti nozīmīgs darbs, un jēkabpilietis Jānis Lācis šos pienākumus veic ar vislielāko atbildības izjūtu. Esot klāt pasākumos un citās norisēs, fotogrāfs veido Jēkabpils novada vēstures arhīvu, kas nākamajām paaudzēm ļaus gūt priekšstatu par novada attīstību. Fotografēšana Jāni ieinteresēja jau bērnībā, un viņa pirmais skolotājs bija fotogrāfs Kārlis Mellups. Lai gan sabiedrībā izskan viedoklis, ka tagad jau fotografēt var teju ikviens, Jānis uzsver, ka tas ir daudz vairāk, nekā tikai nospiest “podziņu”.

“Man, slēdzi nospiežot, ir jāpieņem lēmums un atbildība par kadru, par iznākumu,” saka fotogrāfs. “Es zinu, kur man vajadzētu ko apsteigt, ko uzņemt, lai to domu, ko es parādīšu šajā bildē, arī citi saprastu un lai bildējot es neaizskartu kāda cita intereses un neparādītu to, kas tam cilvēkam nebūtu patīkami.”

Foto arhīvs ir tikai maza daļa no Jāņa Lāča devuma sabiedrībai. Jānis var lepoties, ka stāvējis pie Latvijas Zemessardzes šūpuļa. Viņš piedalījās Zemessardzes nolikuma izstrādāšanā un bija viens no šīs struktūras dibinātājiem.

“Tas bija ļoti smags brīdis, un nebija jau tāda pamata, uz kura sākt, jo krievu armija vēl bija iekšā, viss bija ļoti bīstami,” stāsta Jānis. “Mēs sākām no nulles, nekā jau nebija, pat drēbju nebija. Drausmīgi! Tad parādījās pirmie ieroči – nekvalitatīvi. Uz šodienu katrs karavīrs ir nodrošināts ar pārtiku, specapģērbu, ieročiem, ar visu nepieciešamo ekipējumu, ar transportu.”

Šobrīd Jānis ir Zemessardzes 56. kaujas nodrošinājuma bataljona Veterānu apvienības priekšnieks, un viņš pauž gandarījumu par to, kā gadu laikā Zemessardze ir attīstījusies. Latvijas brīvība Jānim vienmēr ir bijusi prioritāte. Viņš aktīvi darbojās Atmodas laikā, bija viens no Baltijas ceļa koordinatoriem, piedalījās 1991. gada barikādēs un jau vairāk nekā 30 gadus organizē jēkabpiliešu braucienu uz barikāžu atceres pasākumu Zaķusalā. Pateicoties Jānim, Rīgā pie ugunskura Jēkabpili pārstāv kupls dalībnieku skaits, arī jaunsargi un citi jaunieši.

Savu brīvo laiku Jānis Lācis velta Unguru evaņģēliski luteriskajai baznīcai, kas atrodas Variešu pagastā. Pats savām rokām, ar domubiedru un sponsoru palīdzību viņš pamazām atjauno dievnamu, kas Otrā Pasaules kara laikā pamatīgi cieta. Baznīcai nonākot karadarbības zonā, tajā iekārtojās vācu armijas atbalsta punkts. Padomju armijas artilērija 1944. gada 7. augustā iznīcināja vācu ugunspunktu baznīcas tornī. Pēc kara dievnams bija pilnībā izpostīts.

“Tagad esam manā darba kabinetā, parādīšu jums, kā baznīca tika sagrauta, ar kādiem drausmīgiem metāla gabaliem. Tās ir krievu okupantu lielās šķembas, ar kurām sagrāva šo baznīcu. Vienu es atradu. Esmu atradis arī patronas un čaulītes, bet tā šķemba ir vistrakākais,” stāsta dievnama atjaunotājs, turot rokā smago vēstures liecību.

Kad Jānis kopā ar draudzes pārstāvjiem sāka pirmos sakopšanas darbus, baznīca bija ieaugusi kokos un piemesta pilna ar atkritumiem. Pēc teritorijas iztīrīšanas Jānis ar sponsoru atbalstu sāka mūru nostiprināšanas darbus. Tajos lieti noderēja mūrnieka, restauratora un elektriķa darbā iegūtā pieredze un zināšanas. Sākumā nebija ne speciālu kāpņu, ne citu palīglīdzekļu.

“Vistrakākais ir tas, ka man pašam ir jātiek augšā uz tā nobrukušā mūra, un neviens akmens jau kopā neturas,” meistars atminas nostiprināšanas darbus. “Viss ir izpostīts, viss ir izbrucis, ķeries, pie kura gribi, viss brūk lejā. Tad ar trepēm, ar koka dažādām stalažām, kādas jau lietoju iepriekš, tiku klāt. Nostiprināju vienu stūrīti, vienu akmeni, otru akmeni, un tā uz priekšu, lai būtu iepriekšējais nostiprināts, uz kā es varētu uzmest virvi, lai varētu vismaz virvē piesprādzēties. Ja es braucu lejā, tad atsitīšos virvē, ne ar galvu pret zemi.”

Šobrīd jau paveikts ļoti daudz, tostarp pilnībā saremontēta sakristejas telpa, kura sliktos laikapstākļos tiek izmantota arī dievkalpojumiem. Jānis ir parūpējies, lai telpā būtu siltums un elektrība. Jānim patīk pieņemt izaicinājumus, tādēļ viņa dzīves un darba gājumā ierakstīti daudzi amati – četrus gadus viņš bijis toreizējā Jēkabpils rajona padomes priekšsēdētājs, 26 gadus skolojis jaunos elektriķus, bijis arī pašdarbnieks, autosportists un svarcēlājs. Darbošanās spektrs ir ļoti plašs.

“Balstoties uz mammas teicienu... Viņa teica: “Dēls, mācies vienmēr un visu laiku mācies! Viss tev dzīvē noderēs. Nekas nav tāds, kas tev būtu lieks.” Visu laiku, arī šodien es mācos. Izrādās, ka kaut kam es esmu derīgs varbūt, kaut ko varu cilvēkiem ne tikai ņemt, bet arī dot. Man ņemt nepatīk, man patīk vairāk dot,” teic Jānis.

Jāņa Lāča devumu novērtē ne tikai Jēkabpilī, bet visā valstī. Par sevišķiem nopelniem Latvijas labā 2015. gadā viņš saņēma Triju Zvaigžņu ordeni. Nupat nosvinēta 80. dzimšanas diena, un aktīvistam prātā atkal jauni darbi. Viņš tic, ka ar līdzcilvēku atbalstu izdosies pilnībā atjaunot Unguru baznīcu, lai dievkalpojumi lielajā lūgšanu zālē norisinātos zem jumta nevis klajas debess.

Sandra Paegļkalne

Šim ierakstam vēl nav neviena komentāra!

Pirms komentē

Portāla administrācija aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai  ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese  tiek saglabāta.

Noteikumi ->