Izglītības un zinātnes ministrija pašvaldības “pamet zem vilciena” 0

Pie Rožupes tilta demonstratīvi piesietas mugursomas un rotaļlietas - tas ir Rožupes pamatskolas audzēkņu vecāku protests pret publiski izskanējušajiem plāniem skolu slēgt. Rožupes pamatskolā šobrīd mācās 71 1.-9.klašu skolēns, kā arī 23 pirmsskolas grupu bērni. Gan vecāki, gan pedagogi uzsver, ka Rožupes pamatskola spēj nodrošināt kvalitatīvu izglītību un daudzveidīgas ārpusstundu aktivitātes.

“Mums te mācījušies trīs bērni,” stāsta Rožupes pamatskolas skolēna mamma Valda. “Divas meitas jau ir beigušas. Saka, ka šeit varbūt nav tik laba izglītība, bet izglītība ir laba. Lielākā meita mācās augstskolā, un atzīmes ir ļoti labas, vidējā mācās arodskolā un viss ir ok. Ne jau visiem vajag tās lielās skolas, kur ir grūtāk izdzīvot. Ir dažādi bērni. Ir tādi, kuriem vajadzīga individuālāka pieeja, bet lielajās skolās jau to nespēj sniegt. Un tāpēc ir daži Līvānu bērni, kas brauc uz šo skolu, kur viņi atrod savu vietu un atveras. Mums te notiek pulciņi, viss notiek. Nav tā, kā tika pasniegts, ka te nekas nenotiek un nav skolotāju.”

"Mans bērns mācās šeit 3.klasē,” stāsta Rožupes pamatskolas skolēna mamma Kristīne. “Šeit skolotāji ir ļoti pozitīvi, vienmēr pretimnākoši. Man ir bail iedomāties, kad šī skola būs jāmaina, kā bērnam būs iedzīvoties lielajā skolā, kur, iespējams, viņš tiks apcelts. Vēl transporta jautājums. Šobrīd mēs tiekam vadāti. Esam Sutru pagasta iedzīvotāji. No rīta jau pēc pusastoņiem iet autobuss. Cikos tad sāksies mūsu skolas rīts, kad nāksies tālāk vest šo bērnu?"

Pašvaldības iepriekš publicētajā informācijā bija norādīts, ka Rožupes pamatskolā trūkstot matemātikas skolotāju. Par to ļoti sašutusi skolas ilggadējā matemātikas skolotāja Marija Šūpulniece.

"Esmu nostrādājusi jau 20 gadus, un pēkšņi man pasaka, ka es neesmu nekas, ka es esmu, atvainojiet par izteicienu, kaut kāds spoks, kas te klīst pa skolu,” saka Marija. “Jā, varbūt man varēja pārmest to, ka es vienu mēnesi nebiju skolā, jo es slimoju, bet man arī ir tiesības slimot, es esmu cilvēks. Bet tajā laikā mācību process netika apturēts, manā vietā bija cilvēki, kas strādāja, viss bija kārtībā. Kad bērni skatās acīs man ar tādu jautājumu – būs tā skola vai nebūs, tas ir sāpīgi. Ir sāpīgi skatīties bērniem acīs, jo viņi saka: “Mēs negribam iet projām, mums šeit pat ir labi.” Es ienāku skolā – viens pieskrien un apkampjas, saka: “Labrīt, skolotāj!”, otrs apkampjas. Skolā ir ļoti sirsnīgas attiecības.”

Rožupes pamatskolas slēgšana ir daļa no Izglītības un zinātnes ministrijas redzējuma, kādam būtu jābūt Līvānu novada skolu tīklam. Ministrija iedalījusi pašvaldību teritorijas grupās atbilstoši iedzīvotāju īpatsvaram katrā pilsētā un pagastā, un atbilstoši piederībai kādai no grupām noteikusi minimālo skolēnu skaitu katrā klašu grupā.

“Līvānu novads, tieši pilsētas skolas ir trešajā grupā, pārējās visas lauku skolas ir septītajā grupā,” skaidro Līvānu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ilze Vanaga. “Trešajā grupā 1.-3.klašu grupā vajag 60 skolēnus, 4.-6.klasēs – 60 skolēnus, 7.-9. klašu grupā – 60 un 10.-12.klašu grupā – 120. Un septītajā grupā, kur atrodas mūsu lauku skolas, 1.-3.klašu grupā vajag 30 skolēnus, 4.-6.klasēs – 30, 7.-9. klasēs – 30 un 10.-12.klasēs – 60.”

Rožupes pamatskolā šobrīd mācās 71 1.-9.klašu skolēns, bet atbilstoši ministrijas vadlīnijām būtu nepieciešami 90 skolēni. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, skolēnu skaits ir samazinājies. Ja pirms 10 gadiem pamatizglītības posmā bija 92 skolēni, tad šobrīd – par 21 audzēkni mazāk.

Ministrijas vadlīnijās tiek pieminēti pētījumi, kas liecina – Latvijas izglītības kvalitātes rādītāji pasliktinās. Augstāku sniegumu uzrāda bērni, kuri ir no izglītības iestādēm pilsētās, bet zemāks sniegums ir vērojams skolēniem lauku teritorijās. Tāpat ministrijā uzsver, ka mazās klasēs, kur ir mazāk par 10 skolēniem, pētījumi norāda uz izglītības kvalitātes samazināšanos. Tam gan nepiekrīt ne iedzīvotāji, ne novada izglītības speciālisti.

"Mūsu bērni ir spējīgi mācīties Latvijas Valsts 1.ģimnāzijā, Jēkabpils Valsts ģimnāzijā, Siguldas ģimnāzijā, kur mūsu bērni ierindojas nevis kaut kādā pēdējā – 32., 34.vietā, bet mūsu bērni ierindojas 4.vietā, precīzāk – pirmajā desmitniekā,” stāsta Rožupes iedzīvotāja Janīna Ancāne. “Mums ir ļoti sāpīgi – gan bērniem, gan absolventiem, kas ir beiguši. Darba vietā vienam bērnam prasīja: “Vai tu gadījumā neesi no Rožupes skolas? Tu kaut kāds lohiņš varbūt esi?” Mums – vecākiem tas ir aizvainojums par šādiem apgalvojumiem.”

“Es uzskatu, ka kvalitatīvu izglītību var iegūt arī mazajās lauku skolās, bet trūkst bērnu,” skaidro Ilze Vanaga. “Sakarā ar mazo skolēnu skaitu valsts nepiešķirs nepieciešamo finansējumu pedagogu darba samaksai. Pamatskolās dos tikai uz noteikto skolēnu skaitu. Tātad, ja mēs nesasniedzam 1.-3.klasēs 30 skolēnus, 4.-6.klasēs – 30 un 7.-9.klasēs – 30, tad dos finansējumu tikai uz konkrēto skolēnu. Savukārt vidusskolās netiks piešķirts vispār finansējums.”

Līvānu novadā šobrīd ir divas vidusskolas – Līvānu 1.vidusskola un Rudzātu vidusskola. 10.-12.klašu audzēkņu skaits nav pietiekams ne vienā, ne otrā, bet valsts pieļauj atstāt vidusskolu ar mazāku skaitu, ja tā ir vienīgā vidusskola novadā, tādēļ šobrīd ministrijas ieskatā Līvānu 1.vidusskola būtu jāatstāj, lai gan arī tur skolēnu skaits 20 gadu gaitā ir samazinājies vairāk nekā divas reizes. Ja 2003.gadā bija vairāk nekā tūkstotis, tad tagad ir 493.

Ministrijas plāns ir reorganizēt Rudzātu vidusskolu, to pārveidojot par pamatskolu. Vajadzīgo 60 skolēnu vietā tur šobrīd ir 24 10.-12.klašu audzēkņi. Skolas kolektīvs gan protestē pret reorganizācijas ieceri.

“Man tas ļoti nepatīk, jo es biju plānojusi, ka es līdz 12.klasei palikšu te,” saka Rudzātu vidusskolas 9.klases skolniece Luīze. “Man ir ļoti labi šeit, jo man pie mājām ir skola, bet tagad plāni ir mainījušies. Bēdīgi.”

“Man arī bija doma palikt šeit mācīties vidusskolā, jo te arī nav tālu no manām mājām, bet tagad viss ir daudz citādāk, ir jādomā, kur tālāk iet mācīties,” saka Rudzātu vidusskolas 9.klases skolniece Paula.

“Spriežot pēc pašreizējās Izglītības un zinātnes ministrijas nostādnes, skolas laukos vispār nav vajadzīgas, jo, tiklīdz nolikvidē vidusskolas posmu, tā pārējie mazie bērni ar vecākiem, brāļiem un māsām arī aiziet prom uz pilsētu. It kā vainas nebūtu nekādas, bet tajā pašā laikā ļoti bēdīgi, ka lauki tiek iztukšoti un mūsu viedais ciems pārvērtīsies par tukšo ciemu,” savu viedokli pauž Rudzātu vidusskolas matemātikas skolotāja Veneranda Spriņģe.

Nesen skolas kolektīvs savu nostāju pauda arī protesta mītiņā, kas tika organizēts pie skolas ēkas. Lai cik ļoti Rudzātu iedzīvotāji vēlētos saglabāt vidusskolu, statistika nav iepriecinoša. Ja pirms 25 gadiem 1.-12.klašu skolēnu skaits bija tuvu 200, bet 2002.gadā sasniedza tieši 200, tad turpmākajos gados šis skaits pakāpeniski samazinājās, un šobrīd tas ir 104. Tas ir tikai klātienes programmā.

Izglītības pārvaldes vadītāja Ilze Vanaga uzsver, ka jau iepriekš ir bijusi doma skolu reorganizēt, bet toreiz no tā varēja izvairīties, ieviešot neklātienes programmu: “Šo skolu glāba, kad 2020.gadā pievienoja neklātienes klases, kuras bija ļoti lielas. Tad skolēnu skaits krasi pieauga. Ar šā gada septembri tikai klātienes klases tiks pieskaitītas. Neklātienes klašu skolēnu skaits vairs netiks pievienots pie valsts finansējuma. Tāpat neklātienes klases ir izzūdošā posmā, jo centralizētie eksāmeni ir tik smagi, ka skolēni pie tik maza stundu skaita nevar nolikt eksāmenus."

Izglītojamo skaits ir nepietiekams arī Līvānu pamatskolā, kas agrāk bija Līvānu 2.vidusskola. Šajā iestādē vajadzīgo 180 skolēnu vietā ir tikai 109. Turklāt nepietiekamā skolēnu skaita dēļ šajā mācību gadā skolā nav 1.klases. Ministrijas iecere ir skolu likvidēt.

“Šajā skolā es esmu nostrādājusi 37 gadus – jau no 1986.gada,” stāsta Līvānu pamatskolas direktore Klavdija Daukšte. “Kad es atnācu strādāt uz šo skolu, ja es nemaldos, bija 1287 skolēni, bija piecas/sešas paralēles, katrā klasē pa 30 bērniem, vienu gadu bija 180 pirmklasnieki. Pašlaik situācija ļoti mainās. Katru gadu mazāk, mazāk, mazāk... Bija 600, 400, tad 300 skolēnu, un šogad mēs paliekam tikai 109.”

Skolas kolektīvs pauž bažas, kā mazākumtautību bērni varēs iekļauties latviešu skolās bez pakāpeniskas pārejas uz mācībām tikai valsts valodā.

"Problēma būs tiem bērniem, kuri diemžēl latviešu valodu zina slikti,” saka Līvānu pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Līga Andersone. “Viņiem būs grūti integrēties tās skolas vidē. Nenoliedzami, runa ir arī par mentalitāti, jo mentalitātes atšķiras."

Gan Līvānu pamatskola, gan Rožupes pamatskola un Rudzātu vidusskola šobrīd ir neziņā par nākotni, jo lēmums par reorganizāciju vēl nav pieņemts. Līvānu novada pašvaldībā uzsver – tas diemžēl ir atstāts uz pašvaldību pleciem, tādējādi noveļot atbildību no valsts.

"Šobrīd pašvaldības tiek noliktas bezizejas situācijā – ja samaksāt nevar, tad skolas slēgs,” saka Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods. “Un kāpēc netiek pieņemts likums attiecībā par skaitļiem, kādi tad tie normatīvie akti būs? Kāpēc ieteikuma formā? Tāpēc, ka pašvaldības visu reorganizēs un izdarīs to, un pēc tam Saeimas deputāti varēs pateikt: “Pašvaldības jau to izdarīja, ne jau mēs šobrīd pieņemam lēmumu.””

Vietvaras tiek noliktas izvēles priekšā – vai nu izpildīt ministrijas ieteikumus un saņemt finansējumu no valsts, vai paturēt skolas un finansēt tās no pašu budžeta. Līvānu novada skolu tīklu resursu audita dati liecina, ka izmaksas par vienu izglītojamo Rožupes pamatskolā ir teju 175 eiro mēnesī – 2000 eiro gadā. Tātad, ja pašvaldībai būtu jāpiemaksā par iztrūkstošajiem 19 bērniem, tad tie būtu 38 tūkstoši eiro gadā. Rudzātu vidusskolā izmaksas par vienu bērnu ir 1536 eiro gadā. Ja deputāti lemtu saglabāt vidusskolas posmu, tas būtu jāfinansē pilnā apmērā, tātad tie būtu vairāk nekā 92 tūkstoši eiro. Šie ir tikai skaitļi par izmaksām uz vienu bērnu, bet pašvaldībai vēl klāt būtu jāfinansē skolotāju algas. Ja pašvaldība nolemtu skolas saglabāt, tad tikai skolotāju algām (bez skolu uzturēšanas izdevumiem, skolēnu pārvadājumiem, skolēnu ēdināšanas un tehniskā personāla algām, ko jau tagad finansē pašvaldība) vēl papildus būs jāatrod:

• Rožupes pamatskolai 1.-9.kl. - 130 000 eiro;
• Rudzātu vidusskolai 1.-9.kl. posmā - 58 205 eiro un 10.-12.kl. posmā - 151 935 eiro, kopā: 210 140 eiro;
• Līvānu pamatskolai - 174 643 eiro;
• Līvānu 1.vsk. 10.-12.kl. posmā - 264 881 eiro (paliekot divām vidusskolām novadā, neviena neizpilda kritērijus un vidusskolas posms jāfinansē 100% apmērā).

Neko nemainot skolu tīklā un pie esošā ministrijas uzstādījuma, papildus pedagogu algām jāatrod 780 497 eiro.

Tādu līdzekļu pašvaldībai nav, bet Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods pauž viedokli, ka pašvaldībai vajadzētu nodrošināt vismaz Rožupes pamatskolu un Rudzātu skolu pamatskolas līmenī.

“Kas ir izdevīgāk – vai vadāt no Rožupes projām no savas dzīvesvietas vismaz 10 kilometrus tālāk 70, varbūt pat 80 bērnus, jo pirmsskola diez vai tur paliks, slēdzot skolu, vai arī pievest 20 bērnus klāt?” jautā Andris Vaivods. “Manā skatījumā, Rožupes skolai un Rudzātu skolai pamatskolas līmenī finansējums būtu jānodrošina no pašvaldības budžeta. Bet mums ir 15 deputāti, un man ir tikai viena balss.”

Lēmumu par skolu reorganizāciju dome plāno pieņemt martā vai aprīlī, savukārt februārī iecerētas domes pārstāvju tikšanās ar skolu kolektīviem un bērnu vecākiem. Tomēr, ja arī kādu skolu nolemtu saglabāt, neapstrīdams ir fakts, ka bērnu skaits novadā samazinās. Līvānu novada Dzimtsarakstu nodaļas statistika liecina, ka 1994.gadā novadā reģistrēti 194 jaundzimušie, nākamo piecu gadu laikā bija straujš kritums, un arī turpmākajos gados bērnu skaits samazinājās. Pērn novadā piedzima 59 bērni, tostarp Līvānu pilsētā – 35, kas ir par gandrīz četrām reizēm mazāk nekā pirms 30 gadiem.

Ar šādiem dzimstības rādītājiem Līvānu novadā esošās sešas izglītības iestādes ar laiku būs grūti uzturēt, tādēļ izaicinājumu skolu tīkla nodrošināšanā būs arvien vairāk.

Sandra Paegļkalne

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par "Jēkabpils laiks" saturu atbild SIA "Vidusdaugavas televīzija".
#SIF_MAF2023