Insulta paciente vēršas pret Jēkabpils reģionālo slimnīcu 21

“Nospļāvās uz cilvēka dzīvību,” šādi Jēkabpils novada iedzīvotāja Aleftina Petrova komentē Jēkabpils reģionālajā slimnīcā pieredzēto. Kad viņai kļuva slikti, vīrs viņu aizveda uz ārstniecības iestādi, cerot uz tūlītēju palīdzību.

“Mēs atbraucām, iegājām uzņemšanā, un mums saka: “Jums nav akūta situācija, ja gribat, jūs varat palikt, bet par maksu”,” stāsta Aleftina.

Viņas vīrs Sergejs piebilst: “Es viņiem sāku stāstīt: “Sievai ir dezorientācija, runas traucējumi”, bet ārsts vai nezinu, kas viņš tieši bija, teica: “Tas nav akūti, gaidiet trīs – sešas stundas.”

Pāris nolēma tik ilgi negaidīt un devās uz Daugavpils reģionālo slimnīcu, kas ir aptuveni pusotras stundas brauciena attālumā no Jēkabpils. Tur Aleftinai diagnosticēja lakunāru cerebrālu infarktu – tas ir viens no insulta veidiem.

“Man ir tā kā... runas traucējumi,” stāsta Aleftina. “Es smadzenēs saprotu, ko vajag teikt, bet es nevaru to izteikt. Tas bieži uznāk. Un roka nav spēcīga. Es nevaru ne cept, ne kaut ko pamaisīt. Neko.”

Sieviete pauž viedokli, ka viņai būtu labāks veselības stāvoklis, ja palīdzība būtu saņemta uzreiz – Jēkabpilī, sevišķi ņemot vērā, ka tur darbojas Insulta vienība.

“Insulta vienība strādā režīmā 24/7,” uzsver Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ervīns Keišs. “Līdz ar to uztraukumam, ka kādā brīdī Insulta vienība nestrādā, absolūti nav pamata.” Uz jautājumu, kāpēc šī Insulta vienība nebija pie konkrētā pacienta, Ervīns Keišs atbild: “Nevaru konkrētu gadījumu komentēt. Es nekomentēšu.”

Arī Daugavpils reģionālajā slimnīcā nekomentē konkrēto situāciju. Savukārt neirologi uzsver, ka pareiza rīcība, parādoties insulta simptomiem, ir zvanīšana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam. Tā palīdzību iespējams saņemt ātrāk, nekā pašam dodoties uz uzņemšanu.

Rēzeknes slimnīcas neirologs Jevģēnijs Tihonovs skaidro, ka insulta gadījumā ir ļoti būtiski palīdzību sniegt pēc iespējas ātrāk: “Laiks ir smadzenes. Vienas minūtes laikā mirst aptuveni viens miljons nervu šūnu jeb neatgriezeniski iet bojā, tāpēc tiešām ir svarīga katra minūte.”

Aleftina ir vērsusies Veselības inspekcijā ar lūgumu izmaksāt divu tūkstošu eiro kompensāciju par viņai nodarīto kaitējumu.

Veselības inspekcijā skaidro: “Veselības inspekcija var apstiprināt, ka aprīļa vidū (16. aprīlī) Ārstniecības riska fondā šāds iesniegums ir saņemts. Patlaban ir uzsākts pārbaudes process, un tā laikā pieprasīta pacienta medicīniskā dokumentācija no ārstniecības iestādēm. Lietu izskatīšanas laiks Ārstniecības riska fondā ir seši mēneši.”

Kompensācija ģimenei būtu liels atbalsts, jo Aleftinai nepieciešama ilgstoša ārstēšanās, turklāt veselības problēmu dēļ viņa kādu laiku nevarēs pildīt darba pienākumus.

Sandra Paegļkalne