Diskusijās meklē risinājumus pedagogu trūkuma problēmai 0

Jēkabpils Valsts ģimnāzijā norisinājās diskusija par aktualitātēm pedagoģijā. Tā bija jau trešā Latvijas Universitātes un Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinātā tikšanās ar pašvaldību un izglītības pārvalžu vadītājiem, lai pārrunātu pedagogu sagatavošanas un tālākizglītības jautājumus.

“Mūsu mērķis ir apmeklēt visus Latvijas novadus, kur ir Latvijas Universitātes filiāles, un izrunāt ar novadu pārstāvjiem, ko mēs varam kopīgi labāk izdarīt, lai skolotāji būtu tur, kur viņi ir vajadzīgi, lai viņi būtu labāk izglītoti, lai viņiem būtu iespējami lielāks atbalsts no universitātes,” skaidro Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.

Galvenā diskusiju tēma – pedagogu trūkums, sevišķi dabaszinātņu un matemātikas priekšmetos jeb tā sauktajos STEM mācību priekšmetos. Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis pauž viedokli, ka skolotāju trūkuma iemesls vairs nav atalgojums.

“Droši vien iemesls ir arī vide un tas, cik droši un nervus saudzējoši skolotājs jūtas klasē,” saka Raivis Ragainis. “Mēs runājam par skolotāju, kurš perfekti strādā savu darbu, bet vienalga ir skolēni, kuri nemācās, kuru uzvedība kaut kā “klibo” vai ir cita problēma. Bērns pasūdzas mājās, un vienmēr ir vainīgs skolotājs. Vecāks dodas uz skolu un mēģina skaidroties ar skolotāju. Es šeit redzu risinājumu, ka pie skolotāja vecāks nedrīkstētu iet, bet viņš drīkstētu iet tikai pie direktora. Tādā veidā direktors labi redzētu, vai tā ir skolotāja problēma, vai tā ir tikai bērna problēma.”

Tiem skolotājiem, kuri savu pedagoģisko izglītību ieguvuši pirms daudziem gadiem, nereti ir grūtības pielāgoties jaunajām prasībām, tādēļ viņiem nepieciešams atbalsts.

Skaidro izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša: “Bērni nāk ar daudz lielāku dažādību, daudz biežāk ir nepieciešamas prasmes iekļaujošā izglītībā, vajag spēt saprast, kā strādāt ar dažādiem bērniem digitālā laikmetā. Otrs ir digitālās zināšanas, spēja strādāt ar dažādām tehnoloģijām. Mēs runājam par viedtālruņiem un planšetēm, bet šobrīd ir arī digitālās tāfeles un daudzas citas lietas, ko var izmantot materiālu sagatavošanai un tālāk izmantošanai. Ministrija no savas puses ir meklējusi dažādus fiskālus instrumentus – stipendijas, atbalsta finansējumu, metodisko centru izveidi, lai palīdzētu skolotājiem, bet ir arī otra puse – tā ir atbildība katrā līmenī.”

Izglītības un zinātnes ministrijā uzsver, ka sava atbildība jāuzņemas arī skolas vadībai, kam jārūpējas par mācību iestādes klimatu un skolotāju atbalstu, kā arī pašvaldībai, kam jārūpējas par skolotāju piesaisti. Diskusijas notiek ar mērķi pārrunāt katras puses atbildību un rast idejas jauniem risinājumiem, lai Latvijā būtu arvien vairāk gudru un kompetentu skolotāju. Ņemot vērā diskusijās izskanējušos ieteikumus, tiks sagatavots rīcības plāns tālākām darbībām.

Sandra Paegļkalne

#SIF_MAF2023