Daudzdzīvokļu māju pagrabu pielāgošana patvertņu vajadzībām prasa lielus līdzekļus 3

Atverot Jēkabpils daudzdzīvokļu māju pagrabu durvis, dažviet ieejas bloķē dažādas mantas. Arī gaiteņos iedzīvotāji salikuši visādus priekšmetus, tostarp atkritumus, norobežojot ejas. Lai pagrabi varētu tikt izmantoti kā patvertnes apdraudējuma gadījumā, pagrabu ieejām un gaiteņiem ir jābūt brīviem no priekšmetiem. Daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājs SIA “JK Namu pārvalde” norāda, ka pagrabi daudzviet ir tīrīti, bet pēc neilga laika tajos atkal vērojama nekārtība.

“Ļoti daudzās mājās, kur komunikācijas mainījām, tur arī esam gājuši un tīrījuši visus tehniskos koridorus, bet iedzīvotājiem ir tāda tendence, ka tos pagrabus un ejas aizkrāmē no jauna,” skaidro SIA “JK Namu pārvalde” valdes loceklis Jānis Antonovs.

Jēkabpils novada pašvaldībā uzsver, ka pagrabu gaiteņu un ieeju tīrīšana ir pašu iedzīvotāju pienākums. Tas attiecas gan uz privātmājām, gan daudzdzīvokļu mājām. Ja kādas daudzdzīvokļu mājas iemītnieki izlemj to darīt, var vērsties namu pārvaldē.

“Mēs varam sagādāt viņiem konteineru, ja viņi ir izteikuši vēlmi paši to tīrīt, var arī mūsu darbinieki to izdarīt, bet tas būs maksas pakalpojums,” saka Jānis Antonovs.

Ir arī labie piemēri – gaiteņi, kuros iedzīvotāji uztur kārtību. Tomēr ar tīrīšanu vien nepietiek, lai daudzdzīvokļu māju pagrabus pielāgotu patvertnes vajadzībām. Pašvaldības speciālisti ir apsekojuši daļu objektu un informē, ka situācija nav laba. Valstī noteiktajās VADLĪNIJĀS minēts, ka patvertnei jābūt ar vismaz divām izejām, proti, ja telpai ir tikai vienas durvis, var rakt tuneli, kura izejai jābūt drošā attālumā no ēkām, lai to sabrukšanas gadījumā izeju neaizklātu gruveši. Šādu avārijas izeju pagrabiem šobrīd nav. Savukārt pagrabu logi nav labs risinājums, jo ēkas sabrukšanas gadījumā pa tiem tāpat nebūs iespējams izkļūt. Patvertnēm jābūt aprīkotām arī ar tualeti, piespiedu ventilāciju un elektroģeneratoru. Vietvarā norāda, ka jāiegulda lieli līdzekļi, lai pagrabus pielāgotu patvertņu minimālajām tehniskajām prasībām.

“Daudzdzīvokļu nami ir dalītie īpašumi, kopīpašumi, un pašvaldībai šobrīd nav juridisku instrumentu, kā tur ieguldīt naudu, arī pašas naudas tik lielā apmērā šobrīd nav. Ir zināms, ka valsts meklē Eiropas fondu piesaisti, lai šo jautājumu risinātu,” skaidro Jēkabpils novada civilās aizsardzības inženieris Ilmārs Luksts.

Pašvaldība turpina apsekot arī kādreizējās bumbu patvertnes, kuras agrāk speciāli tikušas veidotas patvēruma nolūkiem. Arī tajās jāiegulda apjomīgs finansējums, jo daudzviet nav saglabājušies ne tualetes podi un izlietnes, ne citi patvertnēm nepieciešamie elementi.

Kamēr no valsts iestādēm tiek gaidīti finansiālie risinājumi patvertņu ierīkošanai, katram iedzīvotājam jau tagad ir iespēja sagatavoties krīzes gadījumiem – nodrošināt 72 stundu somu un minimālos resursus.

Civilās aizsardzības speciālists Ilmārs Luksts uzsver, ka tā ir katra paša atbildība: “Tas nemaksā tik daudz, lai mājās neturētu kaut kur dzeramo ūdeni un kaut nelielu pārtikas daudzumu. Tas ir tas minimums, par ko būtu jārūpējas pašiem iedzīvotājiem. Pašvaldība nenopirks katram iedzīvotājam 72 stundu somu vai katru dzīvokli neapgādās ar dzeramo ūdeni. Krīzes situācijā mums ir plāns, kā mums to nodrošināt, bet būtu labi, ja iedzīvotāji pirmajā krīzes mirklī varētu paši par sevi parūpēties.”

Tāpat vēlams sarūpēt ar baterijām darbināmu radio aparātu, lai elektrības atslēguma gadījumā varētu uzzināt par notiekošo. Lai gan pašvaldība ir apzinājusi ģeneratorus, ar tiem pietiks elektrības nodrošināšanai tikai ierobežotā apmērā.

“Kritiskie pakalpojumi – to darbības nodrošināšanas nepārtrauktība ir izaicinājums,” atzīst Ilmārs Luksts. “Ir lietas, kuras mēs zinām, ka vajag pilnveidot, pie tā arī strādāsim.”

Tiek atgādināts, ka ārkārtas gadījumā darbosies trauksmes sirēnas, kā arī informācijas nodošana caur skaļruņiem. To izdzirdot, jāieslēdz Latvijas Televīzija vai Latvijas Radio vai jāatver portāls lsm.lv, kur iedzīvotāji tiks informēti par turpmāko rīcību.

Jēkabpils novada civilās aizsardzības inženieris Ilmārs Luksts regulāri viesojas dažādos ciematos un kolektīvos, informējot iedzīvotājus par sagatavošanos un rīcību ārkārtas situācijās, bet jautājumu gadījumā ikviens var zvanīt Ilmāram uz tālruņa numuru: 25 671 222. Tāpat par rīcību krīzes situācijās varēs uzzināt, apmeklējot praktiskās nodarbības “Bruņojies ar zināšanām”, kas notiks 15. jūnijā pulksten 10:00 parkā iepretim Krustpils Kultūras centram.

Mājaslapā SARGS.LV var iepazīties par bukletiem par rīcību dažādās kritiskās situācijās.

Sandra Paegļkalne

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu sižeta “Daudzdzīvokļu māju pagrabu pielāgošana patvertņu vajadzībām prasa lielus līdzekļus” saturu atbild SIA “Vidusdaugavas televīzija”.

#SIF_MAF2024