Dārza svētkos Rudzātos popularizē iedzīvotāju līdzdalības veidus 0

Līvānu novada Rudzātu vidusskolā norisinājies viens no projekta “Dienvidlatgale ceļā uz iedzīvotāju līdzdalību” pasākumiem – Dārza svētki. Projekts paredz motivēt iedzīvotājus būt aktīvākiem savu interešu aizstāvībā pašvaldībās.

“Mērķis ir informēt iedzīvotājus par dažādiem līdzdalības rīkiem pašvaldībās, par to, ko šie rīki dod pašvaldībai, kā iedzīvotāji var nākt ar saviem priekšlikumiem, kā var iesaistīties pašvaldības darbā,” stāsta biedrības “Preiļu – Līvānu novadu partnerība “KŪPĀ”” projektu vadītāja Baiba Vucenlazdāne. “Visas vasaras garumā tiek organizēti Dārza svētki. Mūsu teritorijā, kas ir Līvānu un Preiļu novads, notika četri Dārza svētki, pārējie notika citās teritorijās. Kopā projektā ir 12 Dārza svētki.”

Saskaņā ar Pašvaldību likumu, kas stājās spēkā šā gada 1.janvārī, Latvijā šobrīd ir dažādi iedzīvotāju līdzdalības veidi, piemēram, kolektīvie iesniegumi, iedzīvotāju padomes un līdzdalības budžets.

“Kolektīvais iesniegums – tas ir tad, kad noteikts iedzīvotāju skaits attiecīgajā pašvaldībā var iesniegt iniciatīvu domei, kurai tas iesniegums ir jāizskata,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pašvaldību departamenta direktors Viesturs Razumovskis. “Likumā paredzēts arī pienākums domei atskaitīties par to, kā šis iesniegums tiek izskatīts. Tas nav kā parasts iesniegums, tas ir kolektīvs iesniegums, tātad ļoti aktuāls sabiedrībai. Iedzīvotāju padomes instruments ir vietējās kopienas stiprināšana. Ir administratīvais centrs – dome, kas pieņem lēmumus, bet iedzīvotāju padome kā konsultatīva, bet ar zināmu ietekmi risina tai deleģētos uzdevumus. Līdzdalības budžets ir noteikts naudas apmērs, kurš no 2025.gada 1.janvāra pašvaldībai būs jāparedz sabiedrības iniciatīvu īstenošanai.”

Ne visās pašvaldībās ir izveidotas iedzīvotāju padomes, bet ir vairākas vietvaras, kur šādas institūcijas darbojas jau vairākus gadus, piemēram, Rēzeknes novadā.

Maltas pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes pārstāvis Juris Dombrovskis stāsta: “Mēs šobrīd esam deviņu cilvēku sastāvā, mēs pulcējamies vienu reizi mēnesī, kad ir mūsu padomes sēdes. Sanākot kopā, mēs parasti izrunājam problēmjautājumus vai idejas, kas šī mēneša laikā mums ienākušas gan no iedzīvotājiem, gan ko paši esam pamanījuši. Izvēlamies svarīgākos un nododam tālāk mūsu vadītājam. Dažreiz tās idejas ir tik labas un lielas, ka tam vienkārši nepietiek finansējuma. Tad tās tiek noliktas dziļākā plauktiņā un gaida labākus laikus. Savukārt tādas mazas idejas kā nelielas ielas labiekārtošana, parka labiekārtošana, ceļazīmes uzstādīšana – tās neprasa daudz līdzekļu, tās parasti tiek diezgan ātri atrisinātas un ieviestas arī dzīvē.”

Pasākumā tika uzsvērts, ka nepietiek tikai ar iedzīvotāju padomes izveidošanu. Lai būtu rezultāti, tajā esošajiem dalībniekiem ir jābūt pietiekami aktīviem. Līvānu novadā jau gadiem ilgi darbojas iedzīvotāju padomēm līdzīgas institūcijas – pagastu valdes, bet daudziem iedzīvotājiem par valžu darbību nav informācijas.

“Iedzīvotāju grupa varētu būt aktīvāka, varētu vairāk strādāt un informēt sabiedrību, jo mēs nezinām, ko viņi dara, ko viņi ir padarījuši šajā laikā, kas ir tas lielais pluss, ko viņi šajā laikā mums ir iedevuši,” savu uzskatu pauž Rudzātu iedzīvotāja Liena Brūvere.

Projekta dalībnieki pauž cerību, ka arvien vairāk iedzīvotāju ieinteresēsies par iespējām pārstāvēt savas intereses pašvaldībās. Projektu “Dienvidlatgale ceļā uz iedzīvotāju līdzdalību” finansē Britu padomes pārstāvniecība Latvijā.

Sandra Paegļkalne