Dambja rekonstrukcija Jēkabpilī būs divu gadu projekts 19

Valdību veidojošās partijas ir vienojušās piešķirt 12,5 miljonus eiro Daugavas aizsargdambja rekonstrukcijai Jēkabpilī. Novada pašvaldībā skaidro, ka par šiem līdzekļiem tiks veikta Daugavas kreisā krasta dambja stiprināšana un rekonstrukcija visā tā garumā, bet vērienīgākie darbi paredzēti kritiskajā dambja posmā, kam janvāra plūdu laikā draudēja pārraušanas risks.

Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Kārlis Stars stāsta: “2,8 kilometru garumā tiktu veikta dambja betonēšana ar hidrobetonu, pirms tam dambja nogāzi profilējot un pārklājot ar bentonīta māla pārklājumu, jo galvenā problēma aizsargdambim upes kreisajā krastā ir tā, ka tas nenodrošina hidroizolāciju.”

Dambja stiprināšana ar hidrobetonu tiks veikta posmā no tilta pār Daugavu līdz līkumam aiz Strūves parka. Savukārt pārējos abos dambja posmos paredzēts veikt stiprināšanu ar bentonīta māla paklāju un rupjo šķembu uzbērumu – līdzīgi kā februārī, kad tika veikta bentonīta māla paklāja un šķembu uzklāšana kritiskākajās vietās – pretī Brīvības ielai 168 un pretī Strūves parkam. Ņemot vērā, ka šie darbi ir ļoti apjomīgi, pašvaldībā uzsver, ka tas būs divu gadu projekts. Lai gan janvārī Valsts prezidents Egils Levits teica, ka dambja rekonstrukciju ir ļoti svarīgi veikt pēc iespējas ātrāk, tādēļ birokrātija jāmet malā, vietvarā skaidro, ka tas tomēr nebūs iespējams.

“Mēs esam pašvaldība. Pašvaldībās un valsts iestādēs, būsim reāli, no birokrātijas tālu neaizbēgsim,” saka Kārlis Stars.

Šobrīd tiek veikta projektēšana, ko paredzēts pabeigt jūnija sākumā. Vēl jāsludina iepirkums par būvdarbiem. Dambja rekonstrukcija tiks sākta šogad, bet pabeigta – nākamgad. “Ar inženieriem plānojot darbus, esam sapratuši, ka tā daļa, ko var izdarīt šogad, ir aptuveni 50 procenti,” stāsta Kārlis Stars. “Viss atkarīgs no procedūrām un no laika apstākļiem.”

Dambja rekonstrukcija nebūs vienīgais darbs, kas tiks veikts par 12,5 miljoniem eiro, uzsver Kārlis Stars: “Ir jāveic lietus ūdens savākšanas sistēmu pārveide, lai lietus ūdens un gruntsūdeņi tiktu savākti optimāli vairākās vietās, no kurām ar sūkņiem tos varētu atsūknēt. Mums bija problēma, ka pie ūdens līmeņa paaugstināšanās, piemēram, Zvanītāju ielas rajonā, mums nebija, kur izvietot sūkņus. Nebija ierīkotas akas. Krustpils pusē ir jāuzlabo lietus ūdens izvades vietas uz upes pusi. Tās ir jāaprīko ar vārstiem, kas spēj noturēt ūdens spiedienu.”

Pašvaldība ir arī iesniegusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai finansējuma pieprasījumu 2,5 miljonu eiro apmērā, lai segtu izmaksas, kas radās janvārī un februārī, veicot plūdu seku likvidācijas darbus, piemēram, ūdens sūknēšanu, kā arī stiprinot dambi.

Sandra Paegļkalne