Atbilstoši vēsturisko zemju likumam puse Jēkabpils pilsētas ir Sēlijā, otra puse – Latgalē 0

Jēkabpils jau izsenis ir bijusi vēsturisko zemju krustcelēs, bet šobrīd tas ir izteikti manāms pilsētvidē. Daugavas kreisajā krastā ir uzstādīta kultūrvēsturisko novadu robežzīme ar uzrakstu “Sēlija”, bet, pārbraucot pāri tiltam uz Daugavas labo krastu, parādās uzraksts “Latgale”. Tas mulsina daļu jēkabpiliešu.

“Neizjūtu šejieni kā Latgali, te nav latgaļu valodas, varbūt zīme tāpēc, ka Latgales nomale,” saka jēkabpiliete Ilona. “Es nejūtos kā latgaliete.”

“Es redzēju tieši to brīdi, kad šo zīmi “Latgale” uzstādīja, un man tas bija pārsteigums,” saka Krustpils kultūras centra vadītāja Inta Ūbele. “Es domāju, ka varbūt tā ir kāda nejaušība. Patiesībā gan vienā, gan otrā krastā es jūtos kā jēkabpiliete. Atbraucot uz šo krastu, kur atrodas Krustpils kultūras centrs, es neteiktu, ka mēs īpaši izjustu latgaliskās saknes, jo tā robežšķirtne ir ļoti, ļoti neliela. Un es sevi vairāk sajūtu kā sēlieti.”

Robežzīmes uzstādīja VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”, bet vietas, kur tās izvietot, izvēlējās darba grupa, kurā bija VAS “Latvijas Valsts ceļi”, Tieslietu ministrijas, Valsts valodas centra un Satiksmes ministrijas pārstāvji. Latvijā kopumā tiek izvietotas 54 kultūrvēsturisko novadu robežu zīmes.

Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns skaidro, ka zīmes uzstādītas, ņemot vērā Latviešu vēsturisko zemju likumu: “Saeima ir pieņēmusi, Valsts prezidents ir izsludinājis Latviešu vēsturisko zemju likumu, un tur cita starpā ir arī karte pielikumā. Atbilstoši šai kartei latviešu vēsturisko zemju robežvietas ir apzīmētas ar attiecīgām zīmēm.”

Latviešu vēsturisko zemju likumā ir noteikts, ka Jēkabpils pilsētas daļa, kas atrodas Daugavas labajā krastā, iekļaujas Latgales vēsturiskās zemes teritorijā. Tam piekrīt arī Jēkabpils vēstures zinātāji no Jēkabpils Vēstures muzeja.

“Skatoties vēstures dokumentus, Daugava ir bijusi robežšķirtne starp Sēlijai un Latgalei piederīgām zemēm,” skaidro Jēkabpils Vēstures muzeja galvenā krājuma glabātāja Iluta Bērziņa. “Daugavas kreisais krasts ir Sēlijai piederīgs, savukārt Daugavas labais krasts kopā ar Daugavsalu un apkārt esošo Jēkabpils novada teritoriju ir Latgalei piederīgs.”

Vēsturiski Jēkabpils teritorija bija sadalīta divās pilsētās – Daugava nošķīra Jēkabpili kreisajā krastā un Krustpili labajā krastā. Tikai 1962.gadā abas pilsētas tika apvienotas vienā pilsētā – Jēkabpilī. Daudzi labā krasta iedzīvotāji joprojām sevi uzskata par krustpiliešiem, bet nepiekrīt, ka Krustpils būtu Latgale.

“Es sevi izjūtu kā krustpilieti, jo es te esmu skolā gājis un visu mūžu nodzīvojis,” saka Andris Krastiņš. “Nejūtos kā latgalietis. Krustpils nav Latgale.”

Mulsumu par Jēkabpils identitāti bieži vien izjūt gan vietējie, gan arī pilsētas viesi, un kā nu ne, ja pilsēta atrodas reizē Latgalē un Sēlijā, bet pieder Zemgales plānošanas reģionam, Dziesmu un deju svētkos tā bieži likta zem Latgales karoga, bet tūrisma bukletos atrodama pie Zemgales nosaukuma. Tomēr vietējie kultūras jomas pārstāvji pauž pārliecību, ka atrašanās kultūrvēsturisko zemju krustcelēs tikai bagātina Jēkabpili, jo pilsētas kultūras dzīvē var atrast gan sēliskās, gan zemgaļiem raksturīgās, gan latgaliskās nokrāsas.

Sandra Paegļkalne

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par "Jēkabpils laiks" saturu atbild SIA "Vidusdaugavas televīzija".
#SIF_MAF2023