Zinātnieki atklājuši plūdu riskiem jutīgākos upju posmus – viens no tiem Sēlijā 3

Latvijas un Lietuvas zinātnieki analizējuši ledus sastrēgumu plūdu datus upēs vairāk nekā 60 gadu periodā, secinot, ka atsevišķos upju posmos ledus sastrēgumu veidošanās joprojām saglabājas kā būtisks plūdu riska faktors, kuru nākotnē var ietekmēt arī klimata pārmaiņas.

Pētījuma laikā analizēta ledus plūdu informācija četrās upju pilotteritorijās. Latvijā par visjutīgākajiem ledus sastrēgumu veidošanās posmiem atzīti Lielupes augšteces posmi no Mūsas un Mēmeles satekas līdz Lielupes un Sesavas satecei, kā arī Daugavas posms no Neretas līdz Aiviekstes upei. Lietuvā jutīgākie posmi identificēti Mūšas un Lėvuo upēs.

Katram no šiem upju posmiem izvērtēta ziemas sezonas ledus sastrēgumu plūdu informācija laika posmā no 1961. līdz 2023. gadam, analizējot galvenos ledus plūdu veidošanās faktorus – upju gultnes īpatnības, ūdens caurplūdumu un meteoroloģiskos apstākļus. Balstoties uz šo analīzi, izstrādāts ledus plūdu veidošanās konceptuālais modelis.

Lai izvērtētu klimata pārmaiņu ietekmi uz upju ledus režīmu, veikta klimata scenāriju modelēšana, analizējot iespējamas izmaiņas ledus sastrēgumu veidošanās procesos nākotnē. Ledus sastrēgumu plūdi ar atkārtošanos reizi 10, 100 un 200 gados modelēti uz vēsturisko novērojumu datu pamata, kā arī nākotnes periodiem līdz pat 2100. gadam, ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi.

Ledus plūdu modelēšanas rezultāti izmantoti, lai novērtētu riskus iedzīvotājiem, ceļu infrastruktūrai, notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kā arī īpaši aizsargājamiem objektiem, tostarp skolām un slimnīcām. Šie dati integrēti publiski pieejamajās Plūdu riska un plūdu draudu kartēs. Ir noteikti ledus sastrēgumu veidošanās galvenie faktori – gan meteoroloģiskie, gan hidroloģiskie, uz kuru pamata tiks pilnveidota ledus plūdu agrīnās brīdināšanas sistēma.

Balstoties uz pētījuma rezultātiem, sagatavots arī ledus plūdu riska mazināšanas pasākumu saraksts, ietverot gan Ziemeļvalstīs plaši izmantotas metodes, gan Latvijas un Lietuvas labās prakses piemērus.

Pētnieki no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra: hidrologi Tatjana Koļcova un Eduards Križickis, hidroprognoziste Līga Klints, klimatoloģe Dace Zandersone, ĢIS eksperts Emīls Rubīns un citi.

Projekta noslēguma konference notiks 21. janvārī Rīgā, kur tiks prezentēti pētījuma galvenie secinājumi. Savukārt projekta rezultāti ir apskatāmi LVĢMC mājaslapā ŠEIT.

Informāciju sagatavoja ICEREG projekta komunikācijas speciālisteMarina Čičendajeva.