Vižņi Daugavā rada bažas Jēkabpils novadā 3

Šonedēļ Daugavā pie Jēkabpils vižņu sablīvēšanās radīja strauju ūdenslīmeņa celšanos. Pēc tam, kad vienas diennakts laikā līmenis paaugstinājās par vairāk nekā vienu metru, novada pašvaldība sāka pastiprināti monitorēt situāciju.

“Sākām sarunas ar iedzīvotājiem, kas visbiežāk saskaras ar applūšanu, sākām sekot situācijai līdzi. Uz šo brīdi ir realizējies vislabākais scenārijs – vižņu iešana ir pārtraukta, vižņi ir sasaluši,” stāsta Jēkabpils novada civilās aizsardzības inženieris Ilmārs Luksts.

Sals veicināja ūdens līmeņa pakāpenisku krišanos, un šodien Daugavā pie Jēkabpils līmenis virs stacijas nulles atzīmes sasniedza 3,56 metrus. Tas ir vairāk nekā divus metrus zem dzeltenā brīdinājuma līmeņa pilsētā – seši metri virs stacijas nulles atzīmes.

Hidrologi prognozē, ka tuvākajā laikā saglabāsies sals un situācija upē būs mierīga, bet problēmas varētu rasties spēcīga atkušņa gadījumā.

“Aizsalšanas laikā Daugavā ir veidojies ļoti daudz sablīvējumu, un ledus būs biezs,” stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) hidroloģe Līga Klints. “Vai agrākā, vai vēlākā pavasarī, visdrīzāk, būs iespējami atkal ledus sastrēgumi un ūdens līmeņa celšanās, bet šobrīd par to ir pāragri runāt. Parasti straujie procesi izraisa lielākus, nopietnākus plūdus. Neliels, divu dienu atkusnis neko būtiski neizraisīs, bet ilgstošāks atkusnis ar intensīviem nokrišņiem gan.”

Pilsētu no plūdiem sargā atjaunotais Daugavas aizsargdambis, bet pagastu iedzīvotāji augšpus un lejpus Jēkabpils, kur dambja nav, jūtas nedrošāki. Ābeļu ciemā joprojām atceras plūdus pirms trim gadiem.

“Dzīvojamā māja mums neapplūda, bet saimniecības ēkas – tās visas bija ūdenī, pagrabi ūdenī, bites ūdenī,” stāsta ciema iedzīvotāja, biškope Gita. “Mūs diezgan nopietni tas viss ietekmēja. Bites bojā neaizgāja, jo paspējām no ūdens izvilkt laukā pēdējā brīdī. Uz šo ziemas, pavasara sezonu raugos ar uztraukumu. Visu laiku sekojam līdzi, kā Daugava uzvedas, kāds ir ūdens līmenis.”

Pašvaldības civilās aizsardzības speciālistiem ir zināmi rīcības plāni plūdu gadījumā – viena no darbībām ir pretplūdu līdzekļu izvietošana. Savukārt spridzināšanas variantu vietvarā neapsver.

“Tur ir jāsakrīt ļoti daudz dažādiem apstākļiem, lai tas būtu efektīvi,” skaidro Ilmārs Luksts. “Līdz šim tā spridzināšana, cik mēs esam redzējuši, piedzīvojuši, arī vēstures materiālus skatījušies, nav bijusi efektīva.”

Lai vēl vairāk mazinātu plūdu riskus, pašvaldība plāno piesaistīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, lai pagarinātu upes kreisā un labā krasta aizsargdambi Jēkabpilī, paaugstinātu četrus ielu un autoceļu posmus un veiktu citus pretplūdu sistēmas uzlabojumus. Lai gan daļa Ābeļu ciema iedzīvotāju vēlētos dambja pagarinājumu arī iepretim ciemam, šobrīd vietvarā paredzēts pagarinājums tikai pilsētas robežās.

“2025. gada decembrī tika pabeigta “Daugavas upes hidrauliskā modelēšana un plānoto pretplūdu pasākumu izvērtējums, Jēkabpilī izstrāde”,” informē Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Kārlis Stars. “Pamatojoties uz modelēšanas un izvērtējuma rezultātiem, projektā tiks veiktas šādas darbības: Daugavas kreisā krasta aizsargdambja pagarināšana no Zvejnieku ielas, Jēkabpilī, līdz Bebru ielai, Jēkabpilī; Daugavas labā krasta aizsargdambja pagarināšana; Bebru ielas posma paaugstināšana; Tvaika ielas posma paaugstināšana, pašvaldības ceļa "Radžusalas-Veldzes" posma paaugstināšana un pašvaldības ceļa posma "Jaunrozes-Jēkabpils" posma paaugstināšana, t.sk. regulējamas caurtekas izbūve pie Ābeļu pamatskolas; pretplūdu aizsargdambja stiprināšana Daugavsalā 3; Krustpils saliņas krasta stiprināšana; Zaļās infrastruktūras izveide.”

Ja finansējums tiks piešķirts, būvdarbus plānots uzsākt nākamgad un pabeigt 2028. gada nogalē.

Sandra Paegļkalne