Vecie džinsi nonāk poligonā un indē augsni nākamajām paaudzēm 2

Mēs visi zinām šo sajūtu – skapī vairs nav vietas, plauktos krājas veci dvieļi, nolietotas drēbes vai apavi, kas savu laiku jau sen nokalpojuši. Dabiski rodas vēlme no visa liekā tikt vaļā. Taču, ja šie tekstilizstrādājumi nonāk sadzīves atkritumu konteinerā, tie kļūst par vides problēmu, nevis risinājumu.

Džinsi – viens no videi visprasīgākajiem apģērba gabaliem

Džinsi ir ikdienas garderobes neatņemama sastāvdaļa, taču tikai retais apzinās to vides ietekmi. Lai saražotu vienu džinsu pāri no kokvilnas, tiek patērēti vidēji 7500 līdz 15 000 litri ūdens, galvenokārt kokvilnas audzēšanas procesā. Šis ūdens daudzums būtu pietiekams vienam cilvēkam dzeršanai vairāk nekā 10 gadus. Turklāt kokvilnas audzēšanai bieži tiek izmantoti pesticīdi un mēslojums, kas var piesārņot augsni un ūdeņus.

Kad džinsi nonāk atkritumos, situācija neuzlabojas – poligonos bez piekļuves skābeklim pat dabīgā kokvilna sadalās ļoti lēni, un sadalīšanās process var ilgt 10 līdz pat 50 gadus atkarībā no auduma sastāva un apstrādes ķīmiskajām vielām. Mūsdienu džinsi bieži satur arī sintētiskas šķiedras, piemēram, elastānu vai poliesteru, kas vēl vairāk kavē dabisko noārdīšanos un var atbrīvot mikroplastmasu vidē.

No tekstila videi draudzīgi atbrīvoties var divos veidos - to nododot otrreizējai lietošanai vai pārstrādājot. Otrreizējo lietošanu saprotam kā pārdošanu, parasti izmantojot sociālo tīklu platformas, dāvināšanu draugiem, paziņām vai labdarības organizācijām. Radošu izpausmju rezultātā tekstils var pārtapt par ko jaunu, piemēram, par rotaļlietām. Savukārt, pārstrādes rezultātā tiek iegūts jauns produkts. Pārstrāde ir otrais solis pēc otrreizējas lietošanas. Vispirms vajadzētu mēģināt preci atkārtoti izmantot, un tikai tad, ja tā vairs nav piemērota valkāšanai, to vajadzētu nodot pārstrādei.

Šie divi procesi ir dažādi, lai gan abi ir vērsti uz ilgtspējību

Tekstila atkritumi – neredzamā vides problēma

Eiropas iedzīvotājs vidēji gadā izmet aptuveni 16 kilogramus tekstila atkritumu, liecina Eiropas Vides aģentūras dati – šis skaitlis attiecas uz 2022. gadu un aptver visus tekstila atkritumus, kas nonāk atkritumu poligonos vai tiek sadedzināti, tātad – nonāk klasiskajā sadzīves atkritumu plūsmā. Tikai 4,4 kg no tiem tiek atsevišķi savākti, lai nodotu atkārtotai lietošanai vai pārstrādei.

Tekstila otrreizēja izmantošana ir būtisks solis pretī aprites ekonomikai un ilgtspējīgākai patēriņa kultūrai. Tās nozīme ir daudzpusīga, ietekmējot vidi, ekonomiku un sabiedrības apziņu.

Vides un ekonomiskie ieguvumi

Galvenais ieguvums no tekstila nodošanas otrreizējai pārstrādei ir ievērojams slodzes samazinājums uz vidi. Izvairoties no tekstila izmešanas atkritumu poligonos, tiek ietaupīta telpa un samazināts noglabāšanas procesā radītais piesārņojums. Ekonomiski tas ir izdevīgi gan patērētājiem, kuri var iegādāties kvalitatīvas lietas par zemu cenu, gan pārdevējiem, kuri var gūt papildu ienākumus. Attīstoties otrreizējo preču tirgum, tiek radītas jaunas darba vietas un atbalstīti labdarības projekti, jo daudzu organizāciju ienākumi veidojas no šāda veida aktivitātēm.

Sociālie un kultūras aspekti

Otrreizējs tekstils ļauj veidot unikālu, individuālu stilu, kas atšķiras no masveida modeļiem. Tas veicina apziņas celšanu par pārmērīga patēriņa problēmām un mudina pieņemt apzinātākus lēmumus, pārkāpjot stereotipus par “jauna” un “vecā” vērtību.

Ko var darīt katrs no mums?

Labā ziņa – rīkoties ir vienkārši un atbildīga tekstilatkritumu apsaimniekošana nav sarežģīta. Jēkabpils novada iedzīvotāji tekstila materiālus var nodot otrreizējai izmantošanai un pārstrādei, vienkārši aiznesot tos uz vienu no pieņemšanas punktiem, ko uztur SIA "Vidusdaugavas SPAAO".

Pieņemšanas punkti atrodami šādās adresēs:

• Sala, Salas pagasts, Susējas iela 20;
• Aknīste, Skolas iela 1A;
• Viesīte, Sporta iela 13A;
• Zasa, Zasas pagasts, Sila iela 4;
• Cīruļi, Rites pagasts, "Druviņas 5".

Nodot var jebkādu tīru un sausu tekstilu (drēbes, veļu), neatkarīgi no tā stāvokļa. Šis vienkāršais rīcības veids tieši veicina resursu saglabāšanu un atbalsta tīrāku vidi novadā. Savāktais tekstils tiek nogādāts tālākai šķirošanai, kur labākais materiāls tiek nodots labdarības organizācijām, savukārt pārējais – pārstrādei.