Variešu pusē sākusies kļavu sulu tecināšana 0

Jēkabpils pusē jau sākusies kļavu sulu tecināšana.

“Es urbju piecus milimetrus. Tas ir samērā maz,” stāsta Variešu pagasta iedzīvotājs Jānis Utināns. “Senos laikos urba lielākus urbumus, bet es urbju katru gadu. Koks šos piecus milimetrus ātri aizaudzē, tāpēc bojājums nav tik liels.”

Jānis savā lauku īpašumā to dara jau gandrīz desmit gadus.

“Pirmajos gados izmantojām senās metodes — paši no koka taisījām caurulītes un mēģinājām tecināt. Tad sapratām, ka traukā, kur sula pil, piebirst netīrumi un salien kukaiņi,” atminas Jānis Utināns. “Meklējām risinājumu un izdomājām, kā pievienot caurulītes. Tā pamazām esam attīstījušies.”

Lai atvieglotu sulas savākšanu, Jānis izveidojis cauruļu sistēmu — sula no vairākiem kokiem nonāk vienā traukā. Līdzīgu pieeju izmanto arī Kanādā, kur kļavu sula un no tās gatavotais sīrups kļuvis teju par nacionālu simbolu. Šogad Jānis izveidojis aptuveni 40 urbumus. Labā dienā izdodas savākt līdz pat 80 litriem kļavu sulas, bet citreiz — vien desmit.

“Kļava ir īpašs koks. No bērza ļoti atšķiras,” informē Jānis Utināns. “Ja esi tecinājis bērzu sulu, tad kļava ir pavisam kas cits. Tā dod daudz mazāk sulas, un tā tek tieši atkušņa laikā.”

Viņš uzsver, ka kļavu sulai ir vēl kāda īpatnība — atšķirībā no bērzu sulas to nevar ilgstoši uzglabāt vai raudzēt.

“Cik es arī esmu pētījumus lasījis, visveselīgākā viņa ir svaiga, tikko iztecināta,” stāsta Jānis Utināns. “Jo ilgāks laiks paiet, jo tās dabīgās, veselīgās vielas paliek mazāk, tādēļ vislabāk ir dzert svaigu, tikko iztecinātu. Es domāju, ka noteikti nav neveselīgi.”

Speciālisti norāda, ka kļavu sula satur organismam labvēlīgas vielas — minerālvielas, enzīmus un organiskās skābes. To nav daudz, taču pavasarī, kad organisms pēc ziemas ir novājināts, arī šāds neliels uzturvielu papildinājums var būt vērtīgs.

Kate Katrīna Strode

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu sižeta Variešu pusē sākusies kļavu sulu tecināšana” saturu atbild SIA “Vidusdaugavas televīzija”.

#SIF_MAF2025