Vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu kavē mīti un bailes 1

Latvijā saslimstība ar dzemdes kakla vēzi ir aptuveni divas reizes augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā, un teju visos gadījumos to izraisa cilvēka papilomas vīruss, norāda Slimību profilakses un kontroles centrs.

“Ir pierādīts, ka šī vakcīna spēj novērst sievietēm katru 10. vēzi, kas ir daudz,” saka ģimenes ārsts Māris Belte. “Vīrietim – katru trīsdesmito. Ir citas onkoloģijas, kuras nav tik viegli kontrolēt. Šeit ar vienu vakcīnu.”

Pēdējos gados vakcinēties tiek aicināti arī zēni, jo, lai gan sabiedrībā visbiežāk tiek minēts dzemdes kakla vēzis, pote pasargā arī no citām onkoloģiskām saslimšanām.

“Nākamā vēža tipi ir tie, kuri saistīti ar anālā kanāla un taisnās zarnas vēzi. Nākamā vēža tipi ir balsenes vēži un rīkles,” uzskaita Māris Belte.

Tomēr viņš norāda – puišus ved retāk. 2024. gadā savlaicīgi vakcinējušies 38,7 % puišu 12 gadu vecumā, kamēr meiteņu vidū šis rādītājs sasniedza 46,6 %.

Tas būtiski atpaliek no Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām, kas paredz līdz 2030. gadam sasniegt 90 % vakcinācijas aptveri.

“Lielākais cēlonis ir mūsu sabiedrības izpratne par veselību kā vērtību un attieksme pašiem pret sevi,” atklāj Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane. “Mēs arī zinām, ka tomēr mūsu sabiedrībā ir ļoti daudz mītu.”

“Cik sena ir vakcīnu vēsture, vairāk nekā 200 gadu, tik senas ir bailes no šīs vakcīnas,” saka ģimenes ārsts Māris Belte. “Un kovida vakcīna pavilka līdzi, vecāki sāka bērniņus nepotēt arī pret klasiskajām slimībām.”

Pret cilvēka papilomas vīrusu nepieciešamas divas vakcīnas devas, un tieši otrās devas aptvere ir īpaši zema – 25,6 % meiteņu un tikai 19,7 % zēnu vidū.

Slimību profilakses un kontroles centrā uzskata, ka pie tā daļēji vainojami ģimenes ārsti.

“Viņu iniciatīva ļoti ietekmē vakcinācijas pabeigšanu,” uzsver SPKC vecākā epidemioloģe Linda Krauze. “Ir nepieciešams atgādinājums no ģimenes ārsta un arī vecāku bažas - ja pēc pirmās devas bijušas kādas blakusparādības, piemēram, sāpes rokā vai temperatūra, vecāki par to uztraucas, jo nav pietiekami informēti.”

Veselības ministrijā teic, ka starptautiskā mērogā Latvijas radītāji nav tik slikti. Kā pozitīvs piemērs tiek minēts Jēkabpils un Valkas novads, kur vakcinācijas aptvere ir augstāka. Savukārt zemākie rādītāji fiksēti Pierīgā, tostarp Ādažos un Jūrmalā. Ministrija šogad plāno konsultēties ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru, lai izvērtētu, kā efektīvāk mainīt sabiedrības paradumus un veicināt izpratni par vakcinācijas nozīmi.

Kate Katrīna Strode