Kad cilvēks pēkšņi zaudē samaņu, neelpo vai izjūt stipras sāpes, katra sekunde ir izšķiroša. Šādās situācijās daudziem prātā pirmā doma ir – “Jāsauc ātrā palīdzība!”. Taču vai ar to vien pietiek, lai glābtu dzīvību? Jēkabpils ielās sastaptie iedzīvotāji atzīst – pirmās palīdzības pamatzināšanas it kā ir apgūtas, tomēr, nonākot reālā situācijā, pārliecības par savām spējām palīdzēt bieži vien pietrūktu.
Tie, kuriem ir autovadītāja apliecība, pirmās palīdzības pamatus apguvuši autoskolā.
“Kad liku šofera tiesības bija jāaiziet pirmā medicīniskā palīdzība,” saka jēkabpilietis Andris.
“Cilvēkiem, kuriem ir tiesības, ir mācīts to darīt kaut cik – minimāli, bet ne tā, kā to izdarītu mediķi,” teic jēkabpilietis Genādijs.
“Tikai to, ko mācīja autoskolā,” atklāj Sergejs no Jēkabpils. “Tā pa lielam – nē. Lielākoties, ja redzi, ka cilvēkam slikti, izsauksi ātro palīdzību, ja nu kritiska situācija – bet ko tur vairs?”
Tāpat šīs prasmes tiek mācīcas arī izglītības iestādēs, taču lielākā daļa cilvēku, nonākot reālā situācijā, aprobežotos ar neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu.
“Mums skolā māca pirmo palīdzību bioloģijas stundās, parādot, kas un kā jādara,” stāsta Oskars no Salas ciema. “Piemēram, ja cilvēks nevar elpot, vajadzētu veikt CPR (kardiopulmonālo reanimāciju), bet, ja notiek kaut kas cits, ne saistīts ar elpošanu, jāzvana ātrai palīdzībai un jāgaida.”
“Ātros jāsauc. Un ko vēl? Atkarībā no situācijas jānoskaidro, kas ar pulsu, kas ar acīm un elpošanu. Es zinu, skolā kādreiz to mācījāmies,” saka jēkabpiliete Svetlana.
Vairāki iedzīvotāji atzīst – rīkoties būtu drošāk, ja blakus ir vēl kāds.
“Ja blakus būtu vēl cilvēki, viņus sauktu palīgā,” teic jēkabpilietes Marta un Alise. “Varbūt kāds zinātu, bet tā – zvanītu ātrajai palīdzībai.”
“Vienai tantei bija slikti, tāpēc mēs izsaucām ātro palīdzību,” atminas jēkabpilietis Sergejs. “Viņi atbrauca un aizveda viņu uz slimnīcu.”
Ne visi jēkabpilieši ir nonākuši situācijā, kad pirmā palīdzība jāsniedz vienatnē, taču šādu iespēju pilnībā izslēgt nevar.
“Tā nav gadījies, ka būtu sastapies viens pats. Ir bijis, ka esmu redzējis vai bijis tuvumā, bet vienatnē – nav bijis,” stāsta Jānis no Jēkabpils.
“Varbūt pati pirmo palīdzību nemācētu sniegt, tāpēc noteikti sauktu ātro palīdzību,” atzīst jēkabpiliete Gunta. “Es esmu redzējusi, bet, paldies Dievam, nav nācies pašai palīdzēt.”
Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes līdz ierašanās brīdim cenšas sniegt norādes pa tālruni cilvēkam, kurš atrodas pie cietušā. Tomēr ne vienmēr būs iespēja piezvanīt vai arī situācijā nebūs citu cilvēku, kas var palīdzēt. Pirmās palīdzības prasmes nav tikai formāls kursu apmeklējums autoskolā vai skolā – tā ir būtiska iemaņa, kas var nozīmēt atšķirību starp dzīvību un nāvi.
Kate Katrīna Strode

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu sižeta “Vairumam jēkabpiliešu trūkst zināšanu pirmās neatliekamās palīdzības sniegšanā” saturu atbild SIA “Vidusdaugavas televīzija”.
#SIF_MAF2025
Komentāri 9
Visi Reģistrētie (0) Anonīmie (9)Ziņot par komentāru
Un pa***uj skaļāk, turpmāk samariešu kursi būs jāiet ik pēc trim - pieciem gadiem, lai atjauninātu zināšanas...ar eksāmenu galā, kurš nenoliks, tam par jaunu tiesības jākārto!!!! :D
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Atstājiet komentāru
Pirms komentē
Portāla administrācija aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.
Noteikumi ->