Uzņēmēji un pašvaldības pauž bažas par kiberdrošības likuma izpildi 2

Lai informētu uzņēmējus un citus interesentus par aktualitātēm kiberdrošības jomā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera organizēja forumu Līvānu Stikla un amatniecības centrā. Eksperti stāstīja par Nacionālās kiberdrošības likumu, kas stājies spēkā šā gada 1. septembrī, un sniedza praktiskus padomus, kā pasargāt uzņēmumus un iestādes no kiberuzbrukumiem. Ir maldīgi domāt, ka kibernoziedzniekus interesē tikai lielie uzņēmumi. No šādiem uzbrukumiem nav pasargāts neviens, arī mazās firmas.

“Nesens piemērs iz dzīves – mazs uzņēmējs izstrādā un uztur mājaslapas. Datu noplūdes rezultātā viņa dati ir nonākuši noziedznieku rīcībā, un noziedznieki ir sašifrējuši visas viņa uzturētās mājaslapas,” stāsta “PricewaterhouseCoopers Latvia” pārstāve Baiba Apine. “Tagad uzņēmumam rodas papildu izmaksas, lai atjaunotu, arī klienti par nepieejamām mājas lapām atbilstoši līgumam piestāda viņam soda rēķinus, tāpat nemaksā par pakalpojumu. Plus vēl arī noziedznieki prasa izspiešanas maksu. Mazam uzņēmumam tas vienkārši nav paceļams.”

Lai izvairītos no šādām situācijām, ir jāstiprina kiberdrošība, un tas ir viens no Nacionālās kiberdrošības likuma mērķiem. Likums jau ir stājies spēkā, un tas attiecas uz būtisko un svarīgo pakalpojumu sniedzējiem, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritisko infrastruktūru. Tomēr daudziem uzņēmējiem joprojām nav saprotams, vai uz viņiem likums attiecas, tāpat bažas rada likumā noteikto prasību izpilde, sevišķi – kiberdrošības pārvaldnieka iecelšana, kas jāveic līdz nākamā gada 1. oktobrim. Tas ir izaicinājums arī pašvaldībām.

“Tās bažas, ka tās izmaksas varētu būt nepamatoti augstas, jo tā ir jauna prasība, un speciālistu uzreiz darba tirgū nav, kas to var uzņemties,” saka Latgales plānošanas reģiona Latgales uzņēmējdarbības centra vadītājs Andris Kucins. “Iespējams, ka ar esošo resursu nemaz nepietiks, jo ne visās iestādēs IT speciālisti ir uz pilnu slodzi, jo viņu tāpat mums trūkst. Līdz ar to, meklējot pakalpojumu no malas, mēs varam saskarties ar to, ka ir ierobežota pieejamība un neadekvāta cena.”

Likums nosaka arī to, ka Nacionālais kiberdrošības centrs ir tiesīgs piemērot soda naudu par būtisku neatbilstību šajā likumā noteiktajām prasībām. Piemēram, būtisko pakalpojumu sniedzējam soda nauda var būt līdz 10 miljoniem eiro, svarīgo pakalpojumu sniedzējam – līdz septiņiem miljoniem eiro. Uzņēmēji un iestāžu pārstāvji nenoliedz, ka ir jāstiprina kiberdrošība, vienlaikus uzsver, ka jaunie noteikumi rada lielu spiedienu.

“Katrs jauns regulējums – mēs ar prieku tos neuzņemam, jo jauns regulējums – ir atkal ierēdniecībā jauna kontrole, ir jauns instruments, ar ko sodīt uzņēmējus. Tā nav labā prakse,” teic SIA „Vides projektu studija” valdes loceklis Ivo Dembovskis.

“Jautājums ir tāds – vai tie, kas ievieš prasības, īstenībā saprot, cik tālu uzņēmumi ir gatavi to ieviest, jo visi, kas sēdēja zālē, es domāju, katram no mums nav pilnīgas gatavības. Ja mūs sāktu sodīt un ieviest mērus pret mums, laikam mūs visus varētu sodīt,” saka SIA “Jelgavas poliklīnika” vadītāja Kintija Barloti.

Semināra dalībniekiem bija arī citi jautājumi, piemēram, kādām kvalifikācijām ir jāpiemīt kiberdrošības pārvaldniekam un kādi ir pamatsoļi kiberdrošības veicināšanai konkrētā uzņēmumā. Uzņēmēji ierosina turpināt rīkot seminārus par šo tēmu, lai ikvienam būtu saprotams, kas un kā jādara.

Informatīvie materiāli par Nacionālās kiberdrošības likumu un ieteikumi uzņēmumiem un iestādēm ir publicēti Aizsardzības ministrijas MĀJASLAPĀ.

Sandra Paegļkalne