Ukraiņiem Aizkraukles novadā grūtības sagādā valodas barjera 8

“Lai brauc atpakaļ uz savu valsti! Šeit ir labi!” šādu novēlējumu no valsts aizbraukušajiem latviešiem izsaka ukrainiete Ludmila. Jau vairākus gadus viņas mājas ir Jaunjelgavas vidusskolas dienesta viesnīcā, kur šobrīd dzīvo 10 ģimenes no Ukrainas. Ar dzīvi Latvijā kopiena ir apmierināta, vien cer, ka arī turpmāk būs iespēja palikt pašvaldības piešķirtajās telpās.

“Gribētos, lai vēl būtu, lai atstātu tādu cenu, kāda ir tagad – pieci eiro diennaktī no cilvēka. Piemēram, mēs ar vīru maksājam 10 eiro dienā,” stāsta ukrainiete Ludmila Besedina.

Arī Irina Kosmina nevēlas meklēt atsevišķu dzīvokli, jo dienesta viesnīcā var būt kopā ar saviem tautiešiem: “Dzīvoklī ir skumji, šeit – labi. Vakaros zeķes adām, visi ir kopā, vismaz ir citi cilvēki apkārt. Turklāt mēs gandrīz visi šeit esam no viena ciema.”

Tiekoties ar ukraiņiem, Aizkraukles novada pašvaldības pārstāvji uzsvēra, ka tagadējo kārtību nav plānots mainīt. Novadā esošās izmitināšanas vietas ir pieprasītas – šobrīd tajās dzīvo aptuveni 60 ukraiņu.

“Mēs nākamnedēļ skatīsim komitejā jautājumu par atbalsta saglabāšanu, un es prognozēju, ka mēs turpināsim arī atbalstīt šādā veidā mūsu Ukrainas valstspiederīgos civiliedzīvotājus, kuri pie mums šobrīd ir raduši patvērumu,” stāsta Aizkraukles novada domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Evija Vectirāne.

Lielāks uztraukums kopienai ir par latviešu valodas apguvi. Daudzi ir apmeklējuši kursus, bet runāt latviski joprojām kautrējas.

Ludmila atzīst, ka viņa ikdienā pat neizjūt vajadzību runāt latviski: “Ar mums visi runā krieviski. Mums īpaši nav prakses.”

Savukārt Alla Sobčenko teic, ka valodas apguve ir grūta: “No vienas puses, it kā zini, kā kaut ko pateikt, no otras puses, kāds vārds izkrīt, un tu apjūc. Šķiet, ka saprast varu, bet pateikt nevaru.”

Medmāsa Irina Čikalo uzsver, ka svarīgi, lai apkārtējie ar viņu runā latviski, jo tikai tā var apgūt valodu. Ukrainiete jau divus gadus strādā Aizkraukles klīnikā.

“Kolektīvs ir draudzīgs, mani uzņēma ļoti labi,” stāsta Irina. “Man patīk mācīties latviešu valodu. Pašlaik kārtoju B1 līmeņa eksāmenu.”

Irina šobrīd apgūst vidējo valodas prasmju līmeni, tādēļ viņai nav jāuztraucas par drīzumā gaidāmajām izmaiņām. Proti, turpmāk ukraiņiem divu gadu laikā pēc pagaidu aizsardzības piešķiršanas būs jānokārto valodas eksāmens A2 līmenī, lai varētu strādāt Latvijā.

“Tas, manuprāt, nav ļoti sarežģīti, it īpaši, ja cilvēks jau šeit ir vairākus gadus,” saka Evija Vectirāne. “A2 – tas ir līmenis, kur ir jāsaprot pamatlietas un jāspēj arī pamatlīmenī atbildēt. Kursi ir vairāk vai mazāk pieejami nepārtraukti caur Nodarbinātības Valsts aģentūru, caur biedrībām. Kāds piedāvājums ir aktīvs vienmēr.”

No nākamā gada Ukrainas civiliedzīvotājus skars arī citas izmaiņas. Braukšana sabiedriskajā transportā turpmāk būs par maksu, tāpat būs jāmaksā arī par vizītēm pie ārsta.

Sandra Paegļkalne