Ukrainas pārstāvji ar jēkabpiliešiem dalās kara pieredzē 2

Seminārā “Ukrainas civilās aizsardzības pasākumi, pieredze un kļūdas” Jēkabpilī piedalījās Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, novada pašvaldības un iestāžu darbinieki, kā arī operatīvo dienestu amatpersonas. Starptautisko semināru ciklu organizē biedrība “TEV” ar mērķi informēt par Ukrainas kara pieredzi un veicināt Latvijas civilās aizsardzības stiprināšanu.

“Izlasot lielāko daļu Latvijas pašvaldību civilās aizsardzības plānu, saprotu, ka tie ir labi uzrakstīti, bet man ir tāda nojauta, ka tie darbosies tikai un vienīgi uz papīra,” stāsta biedrības “TEV” brīvprātīgais, semināra organizators Vinets Veldre. “Atsevišķās pašvaldībās – tādā kā Jēkabpils, kura ir trenējusies regulāri novērst tektoniskās krīzes, piemēram, plūdus, ir iemaņas, ir arī budžets izdalīts. Daudzās pašvaldībās tā nav, daudz kur pieiet šai lietai formāli.”

Lai iepazīstinātu ar Ukrainas pieredzi, seminārā piedalījās vairāki Ukrainas militārās jomas pārstāvji, kuri stāstīja par galvenajiem pašaizsardzības aspektiem, kā arī par sadarbību starp militārajām struktūrām un civiliedzīvotājiem. Ukraiņi uzsver, ka šis ir arī informatīvais karš – Krievija izmanto dezinformāciju, lai vājinātu, tāpēc uzmanība jāpievērš iedzīvotāju izglītošanai par dezinformācijas atpazīšanu un Krievijas kultivēto mītu likvidēšanai par mūsu vēsturi. Tāpat liela nozīme ir patriotiskajai audzināšanai.

“Jums ir jāpatur prātā, ka tad, kad jūsu jaunieši uzvelk militāro formastērpu, viņi automātiski nekļūst par patriotiem. Tas ir tikai formastērps,” skaidro Ukrainas pārstāvis – 2. Starptautiskā Leģiona komandieris, starptautiskās miera uzturēšanas operāciju veterāns Ruslans Mirošničenko. “Tāpēc jums ir jāapvieno visas kopienas, brīvprātīgo, izglītības resursu un militāro spēku centieni, lai pie tā strādātu. Jūs nevarat izveidot spēcīgu un stabilu teritoriālo aizsardzību savā lokālajā kopienā bez nacionālās patriotiskās izglītības.”

Ukrainas pārstāvji skaidroja, ka svarīga ir arī iedzīvotāju informētība par savu lomu aizsardzības procesā, vietējo resursu pārzināšana, kritisko objektu aizsardzība, kā arī līdzekļu, tostarp ieroču pieejamība.

“Ir arī ierosinājumi, piemēram, Aizsardzības ministrijai pārrunāt ar Bruņoto spēku jauno komandieri, kas nāk no Zemessardzes, lai ļauj zemessargiem mājās glabāt strēlnieku ieročus. Mums ir 10 tūkstoši zemessargu, un viņi ir atbildīgi cilvēki. Mums ir 25 tūkstoši mednieku, kuriem jau ir vītņstobri,” saka Vinets Veldre.

Jēkabpils novadā jau vairākkārt ir organizēti informatīvi pasākumi, kuros iedzīvotājiem tiek stāstīts par 72 stundu somu un pareizu rīcību krīzes situācijās. Arī Ukrainas pārstāvji uzsver, ka ir svarīgi, lai katrs iedzīvotājs būtu sagatavots rīcībai ārkārtas gadījumos.

“Cilvēki nebūs gatavi karam bez parastākajām zināšanām medicīniskajā palīdzībā, lai palīdzētu sev vai kaimiņiem raķešu uzbrukuma gadījumā un tā tālāk,” saka Ruslans Mirošničenko.

“Daudz kas ir mūsu iedzīvotāju rokās,” saka Jēkabpils novada pašvaldības civilās aizsardzības inženieris Ilmārs Luksts. “Tās pašas krīzes somas, par ko mēs dažreiz jau iesmaidām, jo īsti nesaprotam, ko ar tām darīt un vai tiešām būs vajadzīgas. Tāpat arī Ukrainā bija, ka iedzīvotāji neieklausās aicinājumos gatavoties sliktākajam. Tas diemžēl noveda pie tā, ka bija ļoti lieli zaudējumi. Tāpēc pie izdevības aicinu iedzīvotājus padomāt par to nelielo minimumu – par ūdens krājumiem, par medicīnas precēm, lai ir neliela rezerve.”

Jēkabpils novada pašvaldībā pozitīvi vērtē iespēju klātienē satikt Ukrainas pārstāvjus un smelties viņu pieredzi. Līdzīgi semināri norisinājās arī Rīgā, Valmierā, Jelgavā un Rēzeknē.

Sandra Paegļkalne

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu sižeta “Ukrainas pārstāvji ar jēkabpiliešiem dalās kara pieredzē” saturu atbild SIA “Vidusdaugavas televīzija”.

#SIF_MAF2024