Ugunsdzēsēji par autoavārijām: Noskaidro, pirms sauc glābējus! 0

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonas Aizkrauklē demonstrēja autoavārijas seku likvidēšanas darbus. Bieži vien pēc ceļu satiksmes negadījuma cilvēki ir iespiesti transportlīdzeklī, un viņus var atbrīvot, tikai sagriežot spēkratu. Lai cietušo glābšana noritētu operatīvi un veiksmīgi, ļoti nozīmīga ir aculiecinieku rīcība.

“Tagad tendence ir no sākuma uzfilmēt un tad saukt ugunsdzēsējus glābējus,” stāsta VUGD Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles daļas vada komandieris Dainis Ozoliņš. “Glābēji ir jāsauc nekavējoties, un tad, kad atbrauc glābēji, vajag censties nemaisīties pa kājām, nelīst tur ar saviem mobilajiem telefoniem, to visu neiemūžināt. Tā mēs ātrāk izdarīsim savu darbu.”

Bieži vien glābējiem zvana cilvēki, kuri brauc garām notikuma vietai un nemaz nav apstājušies, lai izvērtētu situāciju un noskaidrotu apstākļus.

“Ja mēs redzam, ka tur ir kāda nelaime notikusi, mašīna stāv vai avarējusi, tad apstājamies, pieejam klāt, apskatāmies un saprotam, vai tur vispār pastāv bīstamība!” aicina VUGD Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles daļas komandieris Guntars Laukazīle. “Varbūt mašīnai beigusies degviela, un tā ir vienkārši nolikta. Pēc tam veicam zvanu uz numuru 112, ja ir bīstamība.”

Viltus izsaukumi nav vienīgie, kas apgrūtina glābēju darbu. Neprecīza informācija par avārijas apstākļiem traucē dienestiem pieņemt lēmumu par ekipāžu skaitu, speciālistiem un aprīkojumu, kas nepieciešams konkrētajā situācijā.

“Ļoti svarīga ir informācija, cik cilvēki ir cietuši,” uzsver Guntars Laukazīle. “Tas ir svarīgi kā mūsu dienestam, tā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, lai varētu lemt par ekipāžu daudzumu, cik ir jāizsūta. Aculieciniekam ir jāinformē, cik cilvēki cietuši, cik automašīnas ir iesaistītas, arī kādas automašīnas. Pasažieru mikroautobuss vai vieglā automašīna – tam arī ir nozīme.”

Zvanītājam būtu vēlams palikt notikuma vietā un sagaidīt atbildīgos dienestus. Tāpat ir svarīgi atcerēties, ka cietušo glābšanu labāk atstāt profesionāļu ziņā.

“Bieži vien labāk ir pat nekustināt viņu, ja ir mugurkaula trauma, nekā viņu kustināt,” skaidro Guntars Laukazīle. “Labāk, lai atbrauc ugunsdzēsēji ar speciālu aprīkojumu, viņu stabilizē un tad izceļ no mašīnas. Tas pats par “airbag” [gaisa spilvenu]. Tas var būt līdz pusei nostrādājis. Cilvēkam pieejot un sākot kustināt mašīnu, tas var nostrādāt. Ja tur cietušais ir blakus vai viņš pats, viņš dabū triecienu ar “airbag”, un tad arī ir sliktāk.”

Zemgales reģiona ugunsdzēsēji regulāri demonstrē sava darba specifiku dažādām auditorijām, šoreiz – Aizkraukles Profesionālās vidusskolas audzēkņiem, kuri apgūst automehāniķa profesiju.

Izsaukumu skaits uz avārijām ir liels. Ik gadu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņem vairāk nekā tūkstoti izsaukumu uz ceļu satiksmes negadījumiem, bet šā gada pirmajos astoņos mēnešos glābēji veikuši darbu jau 744 gadījumos, no tiem 149 reģistrēti tieši Zemgales reģionā. Tas ir gandrīz tikpat liels izsaukumu skaits, kāds reģionā tika fiksēts visa pagājušā gada laikā, kad ugunsdzēsēji devās uz 171 avāriju.

VUGD statistika

Pasākuma beigās tika saņemta ziņa par ugunsgrēku, un topošie automehāniķi varēja paši savām acīm pārliecināties par to, cik neprognozējams ir glābēju darbs un cik operatīvi jāspēj reaģēt uz izsaukumiem.

Sandra Paegļkalne

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu sižeta “Ugunsdzēsēji par autoavārijām: Noskaidro, pirms sauc glābējus!” saturu atbild SIA “Vidusdaugavas televīzija”.

#SIF_MAF2025