Trūkst audžuvecāku, kas uzņemtos rūpes par pusaudžiem 4

Jēkabpils novada Ģimenes atbalsta centrā šobrīd uzturas gan mazi bērni, gan pusaudži. Iestādē, kas nodrošina naktsmītni, diennakts aprūpi un psihosociālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām personām, uzsver, ka vislielākā problēma ir audžuģimeņu trūkums.

“Nav audžuvecāku, kas uzņemtu sarežģītus pusaudžus ar destruktīvu uzvedību un kas uzņemtos atbildību par šo jauniešu tālākizglītību,” stāsta Jēkabpils novada Ģimenes atbalsta centra vadītāja Rudīte Žurila. “Tehnoloģiju laikmetā, kad ir tik daudz izaicinājumu, ir ļoti daudz pusaudžu, kas vienkārši netiek ar šo dzīvi galā. Sākas destruktīvas attiecības ģimenē, un arī vecāki ir noguruši no dzīves problēmām. Diemžēl šādi pusaudži bieži nonāk mūsu klientu lokā.”

Šo problēmu centra vadība aktualizēja labklājības ministra Reiņa Uzulnieka reģionālās vizītes laikā. Iepazīstoties ar Ģimenes atbalsta centra darbību un uzklausot iestādes pārstāvjus, ministrs uzsvēra, ka viena no viņa prioritātēm ir palielināt materiālo atbalstu tiem, kas nodrošina ārpusģimenes aprūpi.

“Es esmu pārliecināts, ka man izdosies papildu finansējumu atrast – tas būs atbalsts aizbildņiem, audžuģimenēm, uzturam, adopcijai – pilna atbalsta pakotne ārpusģimenes aprūpei, jo audžuģimeņu skaits samazinās gandrīz visās pašvaldībās,” skaidro labklājības ministrs Reinis Uzulnieks.

Darbs ar pusaudžiem ir ļoti sarežģīts gan audžuģimenēm un aizbildņiem, gan speciālistiem, kuriem ir jāsniedz nepieciešamais atbalsts.

“Valstij būtu jādomā, kā strādāt ar šiem pusaudžiem. Arī personāla pietrūkst, kas ir gatavi strādāt ar šiem jauniešiem, jo tas nav vienkārši,” skaidro Rudīte Žurila.

Reinis Uzulnieks par sociālo darbinieku atbalstu pauž šādu viedokli: “Tas, ko Labklājības ministrija jau palīdz, ir supervīzijas un apmācību materiāli, bet es neredzu vismaz tuvākajos gados kaut kādas mērķdotācijas no Labklājības ministrijas puses, jo man nozarē pašam ir vajadzības, kuras es pie esošā budžeta nevaru apmierināt, piemēram, palīdzība ģimenēm ar bērniem, senioru jautājumi, invaliditātes jautājumi. Tāpēc es aicinu pašvaldības aktīvi iesaistīties, atbalstīt šos darbiniekus, jo viņi paši ir uz izdegšanas robežas.”

Ministrija aicina pašvaldības izvērtēt iespēju paaugstināt sociālo darbinieku atalgojumu, kā arī apdrošināt veselību, jo šobrīd 33 procentos Latvijas vietvaru sociālajiem darbiniekiem netiek nodrošināta veselības apdrošināšana.

Sandra Paegļkalne

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

#SIF_MAF2025