Svētceļotāji ierodas Jēkabpils novadā 5

Svētceļotāji, kuri 3. augustā devās ceļā no Salaspils katoļu baznīcas, jau ir sasnieguši Jēkabpils novadu. Dienas sākas agri, un nogurušās kājas ik pa laikam nepieciešams atpūtināt. Kā pusdienu vietu ceļotāji izvēlējušies pļavu pie autoceļa Aizkraukle–Jēkabpils malā. Svētceļotāju vidū ir daudz jauniešu, un lielākajai daļai no viņiem šī ir pirmā reize, kad uz Aglonu dodas ar kājām, tostarp arī Matejam, Sindijai, Pēterim un Kristapam.

“Šī ir mana otrā diena, un pagaidām viss ir ļoti forši – visi ir draudzīgi, pusdienas gardas, ir gan ēšana, gan pārdomu brīži,” saka Matejs no Ogres. “Kopā pavadītais laiks ir mierīgs un ļoti svētpilns.”

"Ir jau trešā diena – kājas, protams, sāp, bet viss ir forši,” teic Sindija no Ogres. “Cilvēki ir jauki, ēdiens – garšīgs. Paēdām, nedaudz atpūtāmies, tagad būs vairāk enerģijas."

"Man šķiet, ka tas ir gan garīgi atbalstoši, gan arī kā tāda pauze no ikdienas,” stāsta rīdzinieks Pēteris. “Biju gaidījis, ka būs daudz grūtāk un ka cilvēki nebūs tik patīkami, bet, jo vairāk sarunājos ar katru šeit, īpaši ar priesteri, jo vairāk jūtu – šeit ikviens ir gaidīts."

"Es piekrītu tam, ko Pēteris teica, un vēl gribu piebilst – ne tikai šis svētceļojums, bet visa Baznīca kopumā ir atvērta, un visi ir aicināti," saka Kristaps no Rīgas.

Arī prāvests un grupas vadītājs Ilmārs Tolstovs šo notikumu pirmo reizi piedzīvoja savos jaunības gados.

"Kad man bija 19 gadi, es sāku iet svētceļojumā kā vēl nekristīts cilvēks,” stāsta Salaspils un Ogres katoļu draudžu prāvests Ilmārs Tolstovs. “Tā bija vieta, kur kļuvu par kristieti, par katoli, un tāpēc šis ceļš man vienmēr būs svēts – jo šeit viss notiek pa īstam. Grūtības atkailina. Parasti saka, ka, lai iepazītu otru cilvēku, viņš jāizved kalnos, bet, ja patiešām gribi kādu iepazīt, aizved viņu svētceļojumā – jo trešajā, ceturtajā dienā maskas krīt."

Katram ceļiniekam ir savs mērķis, ko viņš vēlas iegūt no ceļojuma. Viens no tiem ir laiks sev, pārdomām un personīgās izaugsmes veicināšana.

"Man šobrīd prātā ir domas par Gazas joslu,” atklāj Ilmārs Tolstovs. “Pats esmu bijis Izraēlā trīs reizes, pazīstu daudz palestīniešu – gan Jērikā, gan Betlēmē. Pazīstu arī ukraiņus. Ukraina, Gaza, daudzi citi karstie punkti... Es domāju un lūdzos par to, lai tas viss beidzas. Tāpat šogad daudz domāju par zemniekiem, par laukiem, par vārpām, kas gaida kulšanu."

Lai svētceļotāji varētu vairāk laika veltīt sev un savām domām, viņu personīgās mantas tiek vestas transportlīdzekļos. Jānis ir viens no šoferiem, kurš šo rūpi uzņemas jau septiņus gadus. Šorīt pulksten 6:00 viņš saņēma zvanu no priestera Ilmāra Tolstova un jau pusdienlaikā bija klāt, gatavs palīdzēt.

"Mums ir noruna – viņš zvana, kad vajag, kad savācās vairāk cilvēku vai netiek galā ar to, kas ir,” teic šoferis Jānis. “Viņi izbrauc ar busu un piekabi, un viņiem sāk palikt par grūtu. Tas nozīmē: 'Jāni, vai vari?' – viņš zina, ka es varu. Visu dzīvi esmu strādājis, palīdzot cilvēkiem. Esmu ārsts, tagad pensionārs, un joprojām vēlos turpināt palīdzēt."

Jēkabpilī pie svētceļotājiem pievienosies aptuveni desmit Jēkabpils novada iedzīvotāji. Agrāk jēkabpilieši organizēja savu svētceļojumu, taču jau vairākus gadus dodas kopā ar šo ceļotāju pulku.

Kate Katrīna Strode