Suņi palīdz uzlabot veselību – kanisterapijas spēks 0

Stress, depresija vai hiperaktivitāte – gan šo, gan dažādu citu problēmu gadījumos ievērojams palīgs ir kanisterapija. Maksimāla efekta iegūšanai paralēli nepieciešamas arī citas ārstēšanas metodes, tomēr dzīvnieku iesaiste var sniegt būtiskus uzlabojumus veselībai. Kanisterapija tiek izmantota arī Jēkabpilī.

Jēkabpils sociālais uzņēmums SIA “DOMUS ATBALSTS” sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus gan bērniem, gan pieaugušajiem, un viens no palīdzības veidiem ir kanisterapija. Tokija un Bonija ir īpaši šim mērķim piemēroti un apmācīti suņi, jo terapijai neder kurš katrs dzīvnieks.

“Tur ļoti rūpīgi jāiepazīst šķirnes raksturs – vēsture, visi dati, ciltsraksti. Arī paņemot suni, tas jānovērtē pašam, jāved mācībās, un pēc tam viņš tiek sertificēts kā kanisterapijas suns. Jebkurš no ielas to nevarēs,” skaidro kanisterapijas speciāliste Nadežda Kondratjeva.

Nodarbības ar īpaši apmācītiem suņiem var noderēt, piemēram, muskuļu spastikas mazināšanai un kustību koordinācijas uzlabošanai, bet šī metode palīdz arī dažādu psiholoģisku un sociālu problēmu gadījumos.

“Kanisterapijas mērķis var būt pašaprūpes prasmju attīstība ļoti maziem bērniem, baiļu mazināšana, emocionālās labklājības veicināšana, runas attīstība un stresa mazināšana. Arī tad, ja bērns baidās no suņiem, mēs varam šīs bailes mazināt kanisterapijas laikā,” uzsver Nadežda Kondratjeva.

Suņu iesaiste var palīdzēt arī iecietības un paškontroles veicināšanai, uzticēšanās sajūtas atjaunošanai un citiem mērķiem. Nodarbībās izmantotie uzdevumi var atšķirties, ņemot vērā klienta raksturu un veselības stāvokli. Tāpat tiek izvēlēts atbilstošs suns.

“Mierīgākiem klientiem mums ir mierīgākais, kā mēs sakām, lielais suns, kurš nav tik aktīvs un varbūt nav tik uzmācīgs. Un ir otrs suns – Bonija, kura ir aktīvāka, viņa vairāk grib skriet un darboties. Bērniem, kuri ir ļoti aktīvi, mēs piedāvājam šo aktīvo suni,” stāsta speciāliste.

Kanisterapija ir piemērota gan bērniem, gan pieaugušajiem, bet jāņem vērā, ka ar dažām nodarbībām nepietiks – nepieciešams regulārs darbs, lai gūtu rezultātus. Tāpat parasti vajadzīga kombinācija ar citiem ārstēšanas veidiem.

“Viena pati kanisterapija nebūs tā, kas paveiks brīnumu – tas noteikti ir komandas darbs dažādiem speciālistiem: gan psihologam, gan kanisterapeitam, gan, iespējams, arī logopēdam,” norāda Nadežda Kondratjeva.

Kanisterapijas attīstība saistīta ar amerikāņu psihiatru Borisu Levinsonu, kurš 20. gadsimta 60. gados bija viens no pirmajiem, kas zinātniski aprakstīja dzīvnieku asistētas terapijas efektu. Mūsdienās kanisterapija ir atzīta rehabilitācijas un psihosociālā atbalsta forma daudzās valstīs.

Sandra Paegļkalne

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu sižeta “Suņi palīdz uzlabot veselību – kanisterapijas spēks” saturu atbild SIA “Vidusdaugavas televīzija”.

#SIF_MAF2025